BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rudzu maize bez rudziem

KRISTAPS ĀBELNIEKS

2010. gada 16. aprīlis 00:00

62
Rudzu maize bez rudziem

50 gadu jubileju svin jaunsaulietis Jānis Visockis.Zemnieku saimniecības «Gali» īpašnieks Jānis Visockis stāsta: «Deviņdesmito gadu sākumā biju pārliecināts, ka ģimenei par pieciem sešiem hektāriem zemes vairāk nevajag. Tie bija nedroši laiki, nevarētu teikt, ka tagad nav, taču toreiz tik tiešām bija bailes paplašināt savu īpašumu.» Šo pašu zemi reiz viņa vecvecāki no muižkunga izpirkuši, tad nākuši okupācijas gadi, un pēc tiem zemi jau atkal bijis par naudu jāatgūst. «Ko nu padarīsi!? Negremdēšos nostalģijā. Tas, kas bijis, ir bijis. Jāraugās uz priekšu,» teic jubilārs.Piens – pie kaimiņiemTagad jaunsaulieša apstrādājamās zemes plašumi reizināmi ar skaitli 20. «Nedaudz vairāk kā pusi izmantoju pats, pārējo iznomāju,» tā Jānis. Jubilārs savā saimniecībā galvenokārt audzē ziemas kviešus, ir arī vasaras kvieši un rapši: «Citu kultūru nemaz nav vērts audzēt. Auzas un rudzus nevienam nevajag. Taču veikalā rudzu maize ir nopērkama. No kā to mūsdienās taisa, nezinu.» Viņš vēl pajoko, ka šāda maize, iespējams, sastāvot tikai no saucamajām «E» vielām.Agrāk saimniecībā turētas arī cūkas un liellopi. «Vai, cik daudz mums bija cūku! Kādi 200 sivēni. Vienreiz viņi visi izspruka, un tad mums sēta bija tik pilna, ka nevarējām pa durvīm iziet ārā. Skaties, kur gribi, visur apkārt skraida bekoniņi,» atceras Jānis. Vienā brīdī gaļas un piena lopu audzēšana kļuvusi ne pārāk ienesīga, tāpēc tie likvidēti. Ģimenes vajadzībām netiek turēta pat viena govs. «Pēc piena, siera un biezpiena eju pie kaimiņienes. Par to es viņai samaļu miltus.»Vietējā «galvaspilsēta»Diendienā viņam lauku darbos palīdz sieva Sandra. «Es ar viņu iepazinos drauga kāzās. Baļļuks noritēja kafejnīcā Bauskas Rātslaukumā. Sandra tur toreiz strādāja, klāja galdus,» atceras Jānis. Ģimenē izaugušas trīs meitas. «Vecākā, Renāte, strādā pie mums par «simtlatnieci»,» joko jubilārs. Ar to jaunsaulietis domājis, ka viņa pagaidām ir bez darba un palīdz saimniecībā. Vidējā meita Inga studē sociālās zinības, bet jaunākā – Santa – mācās Bauskas 1. vidusskolā. Lai katru dienu nevajadzētu braukāt no mājām uz skolu, vecāki nolēmuši viņai īrēt istabiņu pilsētā. «Kas tad ir tie trīsdesmit lati?! Turp un atpakaļ braukāt sanāk dārgāk,» secina jubilārs.Uz Bausku gaviļnieks raugās kā uz «galvaspilsētu»: «Ir veikali, ir izvēle. Visu nepieciešamo var iegādāties. Cenas atsevišķām lietām pat labākas nekā Rīgā.»Tā kā jubileja iekritusi nedēļas sākumā, svinības rīkotas iepriekšējās nedēļas nogalē. «Braucām ar radiem un kaimiņiem uz viesu māju mūsu vietējā «galvaspilsētā»,» joko gaviļnieks. Viņš atzīst, ka kaimiņu sētās dzīvojošie ļaudis ir ļoti draudzīgi. Cits citam nākot palīgā lauku darbos, kopā svinot svētkus. «Mēs te esam trīs Jāņi, tādēļ varam līgot ne pa jokam,» piemetina jaunsaulietis. «Alu, šņabi vairs nelietoju, taču iedzeru kafiju, uzkožu sieru, un pilnam priekam vairāk neko nevajag.»