Trīs vīri hokejā

2010. gada 7. maijs 00:00

Aizraušanās. Uz ledus ar ripu un bumbiņu.Izdzirdot vārdu «bendijs», daudziem raisās asociācijas ar brendiju, varbūt vēl ar bentlija automarku. Patiesībā tas ir sporta veids, pavisam sens, un no tā savulaik ir radies hokejs.Bauskas 1. vidusskolas 12. klases audzēknis Renārs Namiķis šoziem Latvijas izlases sastāvā piedalījās pasaules čempionātā bendijā, kas risinājās Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Baušķenieks arī sniedz plašāku raksturojumu par šo spēli un atklāj tās nianses. Visjaunākais izlasēRenārs stāsta, ka laukumā, kas ir tikpat liels kā klasiskajam futbolam, desmit spēlētāju ar nūjām, īsākām nekā hokejā un ar mazāku izliekumu, dzenā bumbiņu. Pārsvarā nūju tur vienā rokā, jo tās izmēra dēļ ir vairāk jāpieliecas. Cīņas noteikumi atšķiras no hokejā ierastajiem, pēc iespējas vairāk jāpārvalda bumbiņa, lai nogurdinātu pretinieku un veidotu veiksmīgus uzbrukumus. Bendijā ir sarežģītāk gūt vārtus, un rezultāti arī mazāki, kaut gan vārti ievērojami lielāki nekā hokejā. Spēles laiks ir divi periodi, katrs ilgst 45 minūtes, pārtraukums starp tiem – 20 minūšu. Bendija spēlētāji izmanto citādākas slidas, kurām ir garāki asmeņi, lai attīstītu lielāku ātrumu, arī solis garāks.Baušķenieks bija pats jaunākais Latvijas izlasē, un laukumā viņam tika ļoti liela slodze, izpildot pussarga funkcijas. «Treneris mani kā jaunāko nesaudzēja ar aizrādījumiem, kaut kļūdu man nebija tik daudz,» tā Renārs. Latvijas bendija spēlētāji sacentās pasaules čempionāta B grupā, kur kopumā spēlēja piecas komandas. Uzvarot Nīderlandes, Ungārijas, Mongolijas izlases un zaudējot Kanādai, Latvijas spēlētāji saņēma sudraba medaļas. Renārs mājās pārveda Mongolijas izlases jaku, ko iemainījis pret savu ietērpu.Sapnis par olimpiādiKamēr mācījās Rīgas 93. vidusskolā un trenējās 55. vidusskolā, treneris Andrejs Banada iepazīstināja Renāru ar bendiju. A. Banada atzīst, ka «Renārs ir centīgs puika un viņam ir liela interese par bendiju». Mēnesi ilgos treniņos pirms pasaules čempionāta baušķenieks sevi labi parādījis un iekļauts Latvijas izlasē. Sportists teic, ka «grūtākais bija visu laiku atrasties kustībā, arī precīzs sitiens pa bumbiņu nesanāca tik viegli». Maskavā Renārs daudz strādāja aizsardzībā. Bendijā nav kontakta cīņas un tiesneši ievēro katru sīkumu, par pārkāpumu sodot spēlētājus ar piecu un desmit minūšu sodiem. Cīņā ar Nīderlandes komandu Renāram desmit minūšu vajadzēja sēdēt uz sodīto spēlētāju soliņa par sadursmi ar pretinieku.Bendijs ir atzīts par olimpisko sporta veidu, vēl tikai nav zināms, kad to iekļaus Ziemas olimpisko spēļu programmā. Brālis trenējas LiepājāRenārs visvairāk ir aizņemts hokejā, pagājušajā sezonā Zemgales amatieru līgā spēlēja divās komandās – «Mūsā», «Lico». Treniņi un spēles notiek Jelgavas ledushallē, kur viņš jau deviņu gadu vecumā sācis apmeklēt nodarbības. Šī sporta veida izvēlē liela loma ir tētim Edgaram Namiķim, kurš spēlē stājhokeju. Tā kā Renāram piemīt labas ātruma īpašības, viņš ir uzbrucējs. Piedalās arī Latvijas jaunatnes čempionātā kā Jelgavas ledus sporta skolas audzēknis, kur darbojas pie trenera Ronalda Ozoliņa. Jaunietis ir pārliecināts, ka hokejs ļoti norūdījis, jo viņš pat neatceras, kad pēdējo reizi slimojis, traumas gan bijis jāārstē.Namiķu ģimenē hokejs ir lielā aizraušanās. Renāra mazākais brālis Kristaps 8. klasē devies mācīties uz Liepāju, kur spēlē «Liepājas metalurga» jauniešu komandā. Jūras pilsētā esot lielākas izaugsmes iespējas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs vīri hokejā

Kategorijas