Komentāri: Eiropas vienotības idejai 60 gadu

2010. gada 7. maijs 00:00

Vai, jūsuprāt, dzīve vienotā Eiropā ir attaisnojusies?Dažādās jomās LUDMILA KNOKA, Rundāles novada domes attīstības nodaļas speciāliste:Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, iespējams veikt nozīmīgus uzlabojumus novada pagastos kopš 2004. gada. Tātad tāpēc vien var teikt, ka dzīve kopīgā Eiropā ir attaisnojusies. Pašlaik Rundāles novadā ar Eiropas fondu atbalstu tiek realizēti projekti dažādās jomās. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) piešķīris finan-sējumu projekta «Publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošana Rundāles pagastā». Ar ELFLA atbalstu rekonstruēta Upmalas iela Pilsrundālē un autoceļa Širvji–Viesturi posms Viesturu pagastā, tiks rekonstruēts arī Svitenes saieta nams.Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) atbalstīja četru dabaszinātņu kabinetu remontu un jauna aprīkojuma iegādi Pilsrundāles vidusskolā, kā arī šīs mācību iestādes vides piemērošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem. ERAF līdzekļi tiek izmantoti Rundāles novada skolu informatizācijas projektā.Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā Rundāles novadā tiek realizēti projekti «Zemgales tradīcijas» un «Pirmsskolas izglītība». Sekmīga ir novada līdzdalība projektā «Ilgtspējīga dabas resursu saglabāšana Zemgalē». Pašvaldības sagatavotie projekti guvuši arī vairāku citu Eiropas fondu un programmu finansiālu atbalstu. Novada iedzīvotāju idejas vides sakārtošanā 2009. un 2010. gadā atbalstījis Nīderlandes fonds «Karaliskā holandiešu viršu biedrība». Vienlīdzības nodrošinātāja OLAFS SOLOVEIKA, Bauskas 1. vidusskolas 12.b klases skolnieks, valsts politikas olimpiādes dalībnieks:Eiropas Savienības ideja ir ievērojami mainījusies. Sākumā apvienošanās bija nepieciešama kā sava veida ekonomiskās drošības struktūra. Tagad Eiropas Savienība (ES) ir ne tikai stabilitātes faktors, bet arī sava veida vienlīdzības nodrošinātāja. Ekonomiskā jomā ES ir liels ieguvums – bez savienības izveides ekonomiskā krīze Eiropas valstīs varēja būt vēl dziļāka. Šajā situācijā ir svarīgi, lai Eiropas zemēs attīstība būtu sasniegusi tādu līmeni, lai tās spētu savaldīt savas nacionālās intereses. Mīnuss noteikti ir prasība pakļauties ES vadības diktātam. To, manuprāt, var vērtēt pat kā monarhijas atgriešanos, kurai nevar nepaklausīt. Pieaug arī birokrātija. Arī ES ietekmi uz Latviju viennozīmīgi vērtēt nevar. Latvijai tiek uzspiestas normas un viedokļi, kas padara valsti vājāku. Bet Latvija tomēr iegūst tirdzniecības, kultūras un sociālajā jomā. Galvenais – mūsu zeme turpina izrauties no iesūnojušā Austrumeiropas dzīves stila. Bēg no laukiem PĒTERIS, Skaistkalnes pagasta zemnieks, pensionārs:Esmu tik mazs saimnieks, ka nav bijusi vēlēšanās pieprasīt Eiropas projektu naudu, taču platību maksājumus gan saņemu. Tikai kremt tas, ka jaunajām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, tie ir ievērojami mazāki salīdzinājumā ar vecajām dalībvalstīm. Tā ir nevienlīdzīga konkurence. Projektu izstrādes noteikumi ir birokrātiski smagi. Lasot avīzes, gan bija patīkami uzzināt, ka tagad ir palielināta atbalsta summa līdz pat 40 procentiem modernas tehnikas iegādei un jaunajiem zemniekiem atmaksā pat pusi no iztērētās summas.Eiropas subsīdijas vērtēju vēl no citas puses. Latvijas zemnieki, pērkot ārzemju firmu tehniku, nodrošina šiem uzņēmumiem darbu un arī peļņu. Man labāk patiktu, ja mūsu valstī būtu saglabājusies lauksaimniecības mašīnu ražošanas nozare. Lietuva taču spēja noturēt šo nozari un tagad pat eksportē lauksaimniecības tehniku uz citām zemēm. Katrai valstu savienībai ir savi plusi un arī mīnusi. Mani satrauc tas, ka laukos paliek aizvien mazāk jaunu cilvēku. Ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir vienkāršāk un ātrāk atrast darbu ārzemēs. Savukārt ārvalstnieki uzpērk Latvijas zemi, kuras cena ir pazeminājusies, un strādā pa savai modei. Mūsu pagastā kāds dānis pavasarī kaut ko iesēj, bet rudenī nemaz nenovāc, jo viņam tā ir izdevīgāk. Kā saka, mainās laiki, un mainās tikumi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Eiropas vienotības idejai 60 gadu

Kategorijas