Ziemeļblāzma brīdina

2010. gada 14. maijs 00:00

80 gadu jubileju svin Ausma Vēvere.Baušķeniece Ausma Vēvere atzīst: «Visu mūžu esmu daudz un smagi strādājusi, lielāko daļu sapņu piepildījusi. Varbūt vienīgi ar mīlu nav paveicies, bet tā gadās, ja agri apprecas un pats vēl nezina, ko no dzīves vēlētos sagaidīt.»Viena no tēmām, par kuru gaviļniece runā visplašāk, ir Cēsu pusē pavadītā bērnība: «No septiņiem gadiem gāju ganos. Jau pirmajā reizē man iedeva milzīgu pulku pieskatīt. Palīgs bija suns. Bija jau viņš labs, taču arī lepns, jo nevēlējās sastrādāties ar tādu bērnu kā mani.» Pēc divām vasarām sāktas mācības netālajā Drabešu skoliņā. «Pedagogi tur bija ļoti jauki, savu pirmo dienu skolā atceros kā vienu no visgaišākajiem mirkļiem mūžā. Viņi man atvēra logu uz pasauli,» atminas Ausma. Taču šajā pašā gadā notikušas arī šausminošas lietas, sākās Otrais pasaules karš. Jubilāre atceras, ka viss jau kādu laiciņu iepriekš liecinājis par tā tuvošanos – dzīvnieki un cilvēki uzvedušies ļoti nervozi. Bija novērojama arī ziemeļblāzma. «Parasti tā parādās pirms lielām nelaimēm,» secina Ausma. Viņa stāsta, ka vakarā, kad tā bijusi redzama debesīs, visa zeme no atspīduma iekrāsojusies sārta.Pieķeras tēvamPar laimi, viņas ģimene kara gadus pārcietusi veiksmīgi. Palīdzējis gan tas, ka šajā laikā Vidzemē briesmas jutuši mazāk, gan tas, ka mājinieki ilgi slēpušies mežā un ar viņiem allaž kopā bijis Ausmas tēvs Jānis. «Viņš jau bija piedalījies iepriekšējā karā, un pieredze lieti noderēja,» stāsta baušķeniece. Viņš, kā atzīst jubilāre, bērnos ieaudzinājis nacionālu garu, stāstījis, ka sava zeme jāmīl, cik daudz asiņu par to liets. Ar māti Ausmai attiecības nav bijušas tik labas: «Viņa mūs šķiroja. Labāk sapratās ar manu brāli, jo tas vairāk viņā bija atsities, savukārt es – tēvā. Tas viņai laikam tik ļoti negāja pie sirds.»Ar vīru, kurš nu jau aizsaulē, bijusī cēsniece satikusies diezgan neparastā vidē un veidā. «Toreiz netālu no tēva mājas bija vieta, kur uzturējās kara gūstekņi. Es nebiju vienīgā meitene, kas pie viņiem toreiz gāja iepazīties,» atceras jubilāre. Diezgan drīz viņas izraudzītais sirdsāķītis palaists brīvībā. Tad jau abi nolēmuši precēties. «Tas, šķiet, toreiz bija tāds jaunības trakums. Uzskatu, ka astoņpadsmit gadu ir pārāk maz, lai pieņemtu nopietnus lēmumus.» Pasaulē nākuši divi bērni – meita Rudīte un dēls Viesturs. Par nelaimi, jaunajam pārim viņu audzināšanai laika bijis gaužām maz, vairāk tos auklējuši viņu vecāki, jo pašiem bijis jāstrādā trijās maiņās. Neraugoties uz to, bērni bijuši ļoti saprotoši, jo tad, kad tētis un mamma vēlu pārnākuši mājās un bezspēkā iekrituši gultā, nevienu mirkli nav traucējuši miegu.Nezina, par ko balsotTieši darbs ir tas, kas Ausmu un dzīvesbiedru savulaik pārvedis uz Bausku. «Labu laiku abi bijām nostrādājuši aušanas cehā. Pēc profesijas biju tekstilaudēja, bet vīrs kurinātājs. Ar laiku rūpnīcu slēdza, tādēļ atbraucām uz Bausku. Pati turpināju strādāt par audēju tagadējā rūpnīcā «Klippan-Saule», bet vīrs sāka kāpt pa karjeras kāpnēm,» stāsta Ausma. Viņa atzīst, ka sākumā bijis grūti iedzīvoties šajā pilsētā, jo cilvēki bijuši pavisam citādāki, taču ar laiku viņi visi kļuvuši par savējiem.Jubilāri varētu saukt par īstenu Bauskas patrioti, viņa, neraugoties uz cienījamo vecumu, pabijusi pilnīgi visos pēdējā laika mītiņos. «Pērn stāvēju arī uz Mēmeles tilta. Mazdēlam telefonsarunā teicu, lai nebrīnās, ja mani ieliek aiz restēm.» Politika Ausmai pat ļoti interesējot. Viņa skarbi min visas tās partijas, par kurām vēlēšanās nebalsos. «Būtu jau labi, ja varētu nosaukt arī kādu, par kuru es savu balsi atdotu, taču diemžēl patlaban nevienu tādu nezinu,» atzīst baušķeniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemeļblāzma brīdina

Kategorijas