BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neaizmirst saknes

ANTRA ĒRGLE

2010. gada 17. maijs 00:00

49
Neaizmirst saknes

Vietējie vēstures pētnieki Andris Kopeika un Ēvalds Kivilands sākuši projektu līdz šim piemir-stu ievērības cienīgu objektu celšanai gaismā.Nav tiesa, ka Iecavas novadā tūristu uzmanību var piesaistīt tikai ar minizoo «Dobuļi» un aktīvās atpūtas centru «Labirinti», saka iecavnieks Andris Kopeika. Viņš kopā ar kapu kultūras pētnieku Ēvaldu Kivilandu kopš pērnā rudens sākuši celt gaismā ziņas par citām piemirstām kultūrvēsturiskajām vietām un tās sakopt, lai veidotu izglītojošu taku tūristiem un vietējiem interesentiem Iecavas apkaimē.Noslēpumainais DievdārziņšVisintriģējošākais ir stāsts par Dievdārziņu – vietu, kur iepretī tagadējai luterāņu baznīcai Iecavas upes kreisajā krastā apglabāti 12 Na-poleona armijas virsnieki un virs katra kapa iestādīts pa bērzam. Tagad te slejas vairākas vecas liepas, un kaimiņmājas iemītnieki stāsta, ka to skaits arī bijis 12. Daži seni bērzi gan vēl pirms vairākām desmitgadēm redzēti tikai pie paša stāvā upes krasta.Padomjlaikos pār Dievdārziņu vedis celiņš līdz upei, ko nereti izmantojuši uzdzīves zaļumos cienītāji. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vietu regulāri sakopusi blakusmājā dzīvojošā Ērgļu ģimene. A. Kopeika gan pārmet, ka te ar pašvaldības akceptu nogāzti daži koki un citi stādīti vietā. Tomēr Velga Ērgle «Bauskas Dzīvei» teic, ka pāris koku novākti pēc nolūšanas vētrās, savukārt gar ceļa malu iestādīti skujkoki, lai atturētu no ieklīšanas piemēslotājus.Svētvieta, kapi, osta...Andris pats saviem spēkiem Dievdārziņu kopis gan Lielās talkas dienā, gan vairākas reizes šopavasar. Viņš plāno atjaunot šeit agrāko latviešu svētvietu ar akmeni. V. Ērgle apstiprina, ka vieta ir zīmīga, proti, te aug lielas liepas, labprāt mājo bites, un pakrastē, kur ir arī dolomīta ala ar sikspārņiem, mājo daudz zalkšu. Toties gabaliņu augšup pa upi dzīvojot odzes, un tieši šajā uzkalnā, pēc Pirmās brīvvalsts laikā Kārļa Vanaga izdotā «Ceļveža pa dzimto zemi. Bauska» ziņām, 1576. gadā bijis plānots celt baznīcu. Taču savestie baļķi katru nakti novēlušies pāri upei uz tagadējo dievnama vietu.Iecerētajā tūrisma takā, pa kuru savus skolēnus vest pieteikušies jau vairāki vietējo skolu vēstures pedagogi, plānots iekļaut arī Pirmā pasaules kara vācu un krievu kareivju kapus pie atpūtas nama «Iecupes». Pa ceļam iezīmēs seno dzirnavu dambi, Kurzemes hercogistes laivu ceļa beigas pie Pārupes tiltiņa, Grīnvaldes ūdens dzirnavas, seno kuģu ostas jeb muldas vietu u. c.Garākais takas variants vedīs uz otru Iecavas pusi, kur var apskatīt atlikušās muižas ēkas – sargu namiņu, bibliotēku, staļļus, veļasmāju, kā arī koka arhitektūras pieminekli slimnīcu, Iecavas parku u. c.Dažāds atbalstsA. Kopeika ar Iecavas sieviešu kluba «Liepas» palīdzību sagatavojis un iesniedzis projektu Hipotēku bankas izsludinātajā finanšu atbalsta programmā «Mēs paši», lūdzot piešķirt 400 latu, par ko varētu ierīkot trepes no Dievdārziņa uz leju līdz Iecavas upei. Kā projektu vērtētāji nolēmuši 13. maijā, šai iecerei piešķirts 360 latu no Hipotēku bankas.«Meklēšu citas iespējas,» saka Andris, piebilstot, ka gatavs ierādīt darbu arī citiem entuziastiem, kas vēlas sakopt Iecavas apkārtni.Ar laiku pie katras apskates vietas iecerēts iekārtot informācijas plāksnes un takas maršrutā salikt norādes. Kad vairākas vietas būs sakārtotas, pirmie taku varēs izmēģināt vietējie skolasbērni – sadarbībā ar skolām iecerēts interesantās vietas izstaigāt brīvdabas vēstures stundās.