BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: informācijas pieejamība

2010. gada 21. maijs 00:00

50
Komentāri: informācijas pieejamība

Ko ar Neo aizturēšanu saistītā kratīšana žurnālistes mājvietā nozīmē sabiedrībai? Nevarēsim aizsargāt Nellija Ločmele, žurnāla «Ir» galvenā redaktore:Gadījums ar žurnālistes mājvietas kratīšanu un datora izņemšanu apdraud ne jau tikai dažu simtu žurnālistu labsajūtu, bet simtiem tūkstošu skatītāju, klausītāju un lasītāju tiesības uz neatkarīgu pētniecību, jo šajā gadījumā runa ir par vienu no žurnālistikas pamata baušļiem – avotu aizsardzību.Būtībā jautājums ir par to, kādā valstī dzīvojam, vai tādā, kurā plašsaziņas līdzekļi var tikai pārstāstīt preses relīzes, vai arī tādā, kurā var veikt izmeklēšanu un izzināt patiesību, kuru kāds vēlētos noslēpt.Loģika ir vienkārša – tumši darījumi un nelikumības parasti nāk gaismā tāpēc, ka kāds no līdzzinātājiem nolemj par to vairs neklusēt. Šie avoti riskē, jo uzticas žurnālistam. Preses likums noteic, ka tikai tiesa var likt medijam atklāt savu avotu. Bet, ja policija naktī var ienākt mājās pie žurnālista un savākt darbarīku – datoru ar informāciju –, tad žurnālists vairs nevar droši garantēt avotu aizsardzību. Vai žurnālistam Latvijā tagad būtu visa informācija pēc izlasīšanas jāsadedzina?Ja avoti nejutīsies droši, tad neriskēs un klusēs. Netīrie darījumi paklusām turpināsies, un sabiedrība lietos bezzobainus plašsaziņas līdzekļus, kamēr mūsu nauda tiks zagta vai šķērdēta. Kam no tā būs labāk?  Nav tikai balts un melns Beāta Mīlgrāve, Iecavas sieviešu klubs «Liepas»:Situācija ar valsts pārziņā esošu datu iegūšanu, izmantošanu, sistematizēšanu, žurnālistu iesaisti veido daudzšķautņainu bildi. Plašāks ir jautājums par mūsu kā indivīdu ticību valstij un drošības izjūtu, dzīvojot tajā. Ja tauta zaudē ticību valsts vadītājiem, kuri arī ir cilvēki no mūsu vidus, viņa neuzticas to veidotajām institūcijām un darbiem. Neo ir izaudzis no šīs neticības.Žurnālisti un drošības struktūru pārstāvji dara savu darbu. Svarīgi, lai tas notiek profesionāli un atbildīgi, ētikas normām atbilstīgi. Šī situācija sabiedrībai liek domāt, analizēt, un tas ir svarīgi. Katra indivīda aktīva dzīves pozīcija stiprina pilsonisku sabiedrību. Tāpēc aicinu katru būt daudz aktīvākam, iesaistoties pašvaldībā notiekošajos procesos, kas ietekmē vistiešāk mūs – Iecavas, Bauskas, Vecumnieku, Rundāles un citu novadu iedzīvotājus.Neesmu iepazinusies ar žurnālistu vēstuli, bet atbalstu profesionāļu aktīvu darbību, ja saskatīti draudi plašsaziņas līdzekļu galvenajam uzdevumam – atklātas, objektīvas un uz pierādījumiem balstītas informācijas sniegšanai sabiedrībai. Nepieņemama ir informācijas avotu nepamatota publiskošana. Nepareizajā virzienā Andrejs Judins, «Providus» krimināltiesību eksperts:Sabiedrības uzmanība patlaban vairāk pievērsta Neo, kurš publiskoja no Valsts ieņēmumu dienesta iegūtos datus, taču kratīšana žurnālistes mājvietā ir daudz nozīmīgāks un nepatīkamāks notikums. Ne velti žurnālistus sauc par ceturto varu un likums par presi dod viņiem tiesības iegūt informāciju, lai pēc tam nodotu to sabiedrībai. Līdz šim avoti, no kuriem plašsaziņas līdzekļi ieguva ziņas, bija aizsargāti, jo tos žurnālistam varēja likt atklāt tikai tiesa.Policijas rīcība rāda, ka to var izdarīt citādi, un tas būtiski maina situāciju, proti, žurnālistam turpmāk būs ļoti grūti garantēt savu, savas ģimenes un savu avotu drošību un neaizskaramību. Ir saprotama policijas vēlme atklāt noziegumu, taču šāda rīcība būtu attaisnojama tikai smagu nodarījumu, piemēram, slepkavības, narkotiku, terorisma u. tml., gadījumā.Šī policijas rīcība nebija solis pareizajā virzienā. Ja tiks atbalstīts policijas viedoklis, ka žurnālistam nav nekādas profesijas imunitātes, tad vārda brīvība un sabiedrības iespēja iegūt svarīgu, bet kāda ierēdņa interesēs noklusējamu informāciju turpmāk būs apdraudēta. Būs grūtāk pārbaudīt amatpersonu vārdu atbilstību darbiem, un policiju varēs izmantot par instrumentu kāda savtīgās interesēs.