Mantojums no tēva

2010. gada 21. maijs 00:00

40 gadu jubileju svin Inese Viļuma.Gaviļniece Inese Viļuma stāsta: «Kad pārcēlos no Pāces uz Dāviņiem, tad jutos kā pilsētā. Nomazgāties vannā vai dušā toreiz bija īsts luksuss. Pirms tam tas bija jādara pirtiņā, kas šajā laikā ir ekstra. Laiki mainās.» Lai gan «īstajiem» pilsētniekiem (cik nu lielas pilsētas Latvijā ir) Dāviņu pagasts varētu šķist nekas diži lielāks par Andreja Upīša aprakstīto Sūnu ciemu, Inese savu dzīvesvietu uztver kā ļoti civilizētu: «Kā piemēru var minēt to, ka no Bauskas uz šejieni un atpakaļ sabiedriskais transports iet vairākas reizes dienā.» Dāviniete vēl stāsta, ka pagasta sakopšanā lielu darbu ieguldījusi pārvaldes vadītāja Līvija Šarķe, te esot arī vairāki veikali, trenažieru zāle un pasta nodaļa. Tā ir arī viena no jubilāres darbavietām. Lepojas ar bērniemKā šīs pasta nodaļas priekšniece Inese priecājas par to, ka vietējiem iedzīvotājiem tiek nodrošināti pasta sūtījumu saņemšanas un nosūtīšanas pakalpojumi, pārskaitīti maksājumi un pensijas, kā arī piedāvāti jaunākie laikraksti un žurnāli. Savukārt avīzes, vēstules, rēķinus ik rītu ap pulksten desmitiem uz mājām piegādā iecavnieki, jo Dāviņu nodaļa nu jau kādu laiku ir palikusi bez sava vienīgā pastnieka. «Kad sāku šeit strādāt, tad bijām divas. Nu esmu palikusi viena,» atzīst Inese. Kad gaviļniece sākusi strādāt arī par pagasta kultūras un sporta darba organizatori, slodze pieaugusi un pasta nodaļas priekšnieces darbs uz kādu laiku bijis jāpamet. «Pagāja divi gadi, un man piedāvāja nākt atpakaļ un strādāt pusslodzi. Piekritu.»Kultūras un sporta aktivitāšu organizēšana viņai ļoti patīkot: «Tas man laikam no tēva mantots. Viņš bija liels dejotājs un dziedātājs.» Mācoties Bauskas 1. vidusskolā, Inese apmeklējusi Marijas Dāboliņas vadīto teātra pulciņu. Svarīgas iemaņas darbam ar cilvēkiem klāt nākušas, apgūstot bērnudārza audzinātājas specialitāti vidusskolas klasēs. «Trīs gadus katru pirmdienu pavadīju prakses vietā, bērnudārzā «Zīlīte»,» atceras dāviniete. Lai gan šāda specialitāte viņai ļoti patikusi, strādāt tajā nav iznācis, jo pēc skolas beigšanas audzinājusi savus bērnus. Vecākais ir 22 gadus vecais dēls Einārs, kurš pagaidām ir palicis bez darba. Gadu jaunākā Estere mācās Latvijas Universitātē un nākotnē būs filoloģe. «Viņa iemācījās lasīt, pirms brālis sāka iet skolā,» atklāj Inese. Savukārt pašu jaunāko atvasi, sešpadsmitgadīgo Elīzu, māmiņa sauc par pagasta lepnumu: «Ļoti gudra un talantīga meitene.»Amizantie sporta svētkiJubilāre secina, ka Dāviņu pagastā vienīgais trūkums – maz jauniešu. «Citi pārcēlušies uz apdzīvotākām vietām tepat Latvijā, citi nu jau atrodas ārzemēs,» secina jubilāre. Lai gan pagasta rīkotie pasākumi esot gana interesanti, lielākoties tos apmeklē pensionāri. Tālab pēdējā laikā vairāk jāpielāgojas viņiem. «Sarīkojam kādu atpūtas vakaru, ceļojumu,» uzskaita gaviļniece.Pēc Ineses domām, viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir pagasta sporta svētki jūlija beigās vai augusta sākumā. «Pagājušajā gadā iedzīvotājiem noteikti bija amizanti vērot, kā deputāti iesaistās portfeļu mešanas stafetē. Vēl mums bija zābaka sviešana, sievu vešana ķerrās un gaļas mašīnas salikšanas sacensības,» stāsta Inese. Tuvākais pasākums pagastā būs dievkalpojums ar mācītāju Jāni Tālumu šosvētdien Dāviņu pagasta kultūras centrā. Ciemosies arī dzejniece Sarmīte Gausiņa-Elksne. «Tas būs tieši manā dzimšanas dienā. Kāda sakritība!» priecājas jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mantojums no tēva

Kategorijas