Starp diviem rallijiem

45 gadu jubileju svin Igors Purvs.Sporta kluba «Rallijs 99 Plus» mehāniķis Igors Purvs stāsta: «Sagadīšanās vai ne, bet savos laukos audzējam tomātu šķirni ‘Rallijs’. Ļoti garšīgi.» Gailīšu pagasta Uzvaras iedzīvotāja ikdiena lielākoties aizrit, labojot sacensību automobiļus.Jubilārs izvēlas tikties ar «Bauskas Dzīvi» pēc darba: «Negribu, lai redzat, cik noķellējies esmu.» Izraudzītā vieta ir ārpus mājas, netālu no palīka bērza. «Nekas nav labāks par Latvijas bērzu,» smej Igors, skaidrodams, ka dzīvoklī, tāpat kā darbā, norit vieni vienīgi remonti.Piesaista, bet nav stihijaKad esam noskaņojušies sarunai, gaviļnieks atklāj, kas viņu savulaik ierāvis «gonkās». Astoņdesmitajos gados tie bijuši jubilāra radinieki – mātes brāļi Vilis un Arvīds Bulāni. Paaudzes nomainījušās, un Igors jau strādā kopā ar viņu dēliem. Jubilārs stāsta, ka īsu brīdi pastrādājis arī par galdnieku. «Pēc skolas beigšanas kopā ar Aivaru Brūveri izlēmām apgūt galdnieka profesiju, jo ar to nodarbojās drauga tēvs. Un kas no tā visa iznāca? Trīs gadus šādā amatā nostrādāju, un tas arī viss,» stāsta uzvarietis.Igors atzīst, ka arī automobiļi gluži neesot viņa īstā stihija, bet tā nu gadās, ka plāni ar likteņa neizdibināmajiem ceļiem nelīmējas kopā. Varētu teikt, ka gaviļnieks ir pārmantojis kādu daļu mīlestības pret tehniku no tēva, kurš kolhoza laikos strādājis par mehanizatoru. Savukārt no mammas nākusi patika pret dabu, laukiem. Katru mīļu, brīvu mirkli Igors ar ģimeni braucot ciemos pie mammas un palīdzot lauku darbos. Izaudzējot visu sev nepieciešamo, kā arī šo to aizvedot pārdot tirgū Rīgā.Šķērsojis vai puspasaulesRunājot par ģimeni, jubilārs ieminas par pirmo tikšanos ar sievu Ligitu. «Esam katrs no savas upes puses. Es no – Gailīšiem, viņa – no Ceraukstes,» stāsta Igors. Jaunībā gājis sievu meklēt pāri upei, ballēs, kas notikušas Ceraukstē. Tur arī sapazinies ar Ligitu un ātri vien iemīlējušies. «Vienīgi armijas laikā divus gadus viens otru neredzējām, jo biju tālu, tālu prom. Taču tas jūtas nemazināja, tieši otrādi – viens pēc otra bijām noilgojušies,» atceras uzvarietis. Kad pienācis atvaļinājums, apprecējušies. Tad atkal uz gadu nācies atgriezties dienestā, jo Igors dienējis flotē.«Nereti šķērsojām ekvatoru. Pirmo reizi, kad to darīju, mani iemeta jūrā. Tāda tradīcija,» stāsta Igors. Divarpus gadu laikā gaviļnieks šķērsojis vai puspasaules. «Toreiz nodomāju, ka citi visā savā mūžā neredzēs tik daudz, cik es šajā īsajā laikā, taču viss ir mainījies. Robežas nojauktas, un visa pasaule tev atvērta, vienīgi nauda vajadzīga.» Neliela paceļošana sanākusi arī sporta kluba sastāvā, taču tās lielākoties bijušas tuvākās kaimiņvalstis.Purvu ģimenē izaudzināti trīs bērni – Mārtiņš, Elīna un Imants.Jubileju Igors svinēs tikai jūnija sākumā reizē ar savu, sievas Ligitas un brāļa Arņa vārdadienu. «Ko lai saka, svētki vienā laidā,» tā gaviļnieks.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»