Nosauc iespējamās riska skolas novadā

Bauskas pilsētas Kristīgajai pamatskolai nākamais varētu būt pēdējais mācību gads. Tāds viedoklis izskanēja Bauskas novada domes izglītības jautājumu darba grupas sanāksmē.Izvērtējot novada skolas, uzmanība vērsta uz mācību iestādēm, kuru pastāvēšana ir viskritiskākā.Vēl viens mācību gadsBauskas pilsētas Kristīgās pamatskolas direktore Inese Lavrinoviča prezentēja skolas nākotnes vīziju, uzsverot vēlmi turpināt dažādas pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības un iekļaujošās izglītības programmas. Deputāts Uldis Kolužs skolas pastāvēšanu vērtēja kritiski: «Bauskā ir trīs spēcīgas skolas, vecākiem ir izvēle. Būsim reāli, skolēnu skaits samazinās, mēs noteikti nonāksim līdz tam, ka novadā nāksies slēgt kādu skolu. Sabiedrībai zaudējums būs daudz mazāks, ja slēgsim vienu skolu pilsētā, nekā tad, ja likvidēsim skolu pagastā. Tur mācību iestāde nereti ir vienīgā, kas apdzīvotajā vietā uztur kaut kādu dzīvību.»U. Kolužs pieļāva, ka lēmums par Bauskas pilsētas Kristīgās pamatskolas slēgšanu jāpieņem 2011. gada sākumā, tādējādi 2010./2011. mācību gads būtu pēdējais šai skolai. Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe ieteica tomēr padomāt par skolas specifiku un audzēkņu kontingentu: «Uz Kristīgo skolu nereti pārnākuši bērni no lielajām pilsētas skolām, uz kurām mēs gribam viņus pēc gada sūtīt atpakaļ.»Jāremontē internāta ēkaNedaudz cerīgāka nākotnes vīzija iezīmējās Mežotnes internātvidusskolai. Uzteikta iecere nākamajā mācību gadā vidusskolēniem piedāvāt par lētāku maksu apgūt autovadītāja iemaņas. Direktorei Sarmītei Ulnicānei ieteikts domāt par iespēju atvērt sākumskolas klases.U. Kolužs rosināja aktīvāk meklēt iespējas remontēt skolas internātu: «Ja gribam, lai bērni šeit dzīvotu, viņiem jāpiedāvā ērtas, tīras, modernas sadzīves telpas.» Deputāte Vera Grigorjeva iebilda, ka pirms internāta ēkas remonta jāveic ļoti rūpīga situācijas izpēte: «Vai mēs varam atļauties ieguldīt līdzekļus remontā, ja pēc tam atklāsies, ka nav skolēnu, kas tur mācās?» Nepieciešama specializācijaProblēmskolu vidū arī Uzvaras vidusskola, kurai svarīgi nākamajā mācību gadā nokomplektēt 10. kla-si. «Novada kontekstā jāizlemj, cik vidusskolu mums vajag, vai tām visām jāpiedāvā vienādas izglītības programmas,» priekšlikumu izteica V. Grigorjeva.Īslīces vidusskolas direktore Tija Milgrāve sacīja, ka viņas skolā ir iecere izvērst komerczinību apguvi. Bauskas 1. vidusskolai tuvākā laika uzdevums – iegūt ģimnāzijas statusu. Griķu pamatskolā ir vēlme piedāvāt specializētas pro-grammas audzēkņiem ar logopēdiskiem valodas traucējumiem. Savas ieceres ir arī Vecsaules pamatskolas Jaunsaules filiālei.Kritisks bērnu skaits ir Mežotnes pamatskolā, stabilas savā attīstībā ir Codes un Ozolaines pamatskola. Neskaidrība ir par Mežgaļu pamatskolu. Pašreizējā mācību iestādes vadība nav sniegusi pamatotu, konkrētu skolas attīstības redzējumu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»