Pirms eksāmeniem laivo Gaujā

Jubilāre – īslīciete Mārīte Šata.Īslīces vidusskolu, kurā lielākā nedēļas daļa aizrit, strādājot par ķīmijas pasniedzēju, Mārīte Šata pati ir savulaik absolvējusi: «Klases audzinātāja bija Velta Balode. Mēs viņai bijām pirmā audzināmā klase.» Sakot «mēs», Mārīte domā arī par vīru, ar kuru mācījusies vienā klasē. «Es savu topošo dzīvesbiedri biju noraudzījis sestajā klasē. Toreiz nodomāju – vai nu par sievu ņemšu Mārīti, vai arī palikšu viens,» tagad atzīst Leons. Jubilāre pat to nav nojautusi, jo toreizējais klasesbiedrs savas simpātijas īpaši nav izrādījis.«Diezgan ilgi nogaidīju, uz pirmo randiņu aizgājām tikai pēc četriem gadiem,» atklāj vīrs. Abu attiecības ar laiku kļuvušas arvien ciešākas, nostiprinājušās. Neliela pauze ieturēta laikā, kad Leons dienējis, taču tas ir bijis to vērts, jo ilgas vienam pēc otra visu padarījušas vēl interesantāku. «Šajā laikā biju pārcēlusies uz Valmieru, taču Leons, atgriezies no armijas, atveda mani atpakaļ uz Bausku,» stāsta Mārīte.Ķīmiju iemīl pamazāmNeilgi pēc tam gaviļniece sākusi darbu Mežotnes lauksaimniecības skolā. «Man bija 21 gads, mācīju ķīmiju un bioloģiju 18 gadus veciem skolēniem. Sākumā tas likās tā dīvaini,» atzīst īslīciete. Vēlāk par galveno darbavietu kļuvusi un joprojām ir Īslīces vidusskola. Savulaik paralēli strādāts arī Bērzu skolā, bet nu jau kādu laiku tiek vadītas ķīmijas stundas arī Bauskas 2. vidusskolā.Mārīte atklāj, ka ķīmija viņai jaunībā pat īsti nav gājusi pie sirds, vairāk sevi spējusi iztēloties bērnudārza auklītes darbā. «Pirms ķīmijas eksāmena vidusskolā biju nolēmusi, ka to nekārtošu. Dienu pirms tam draugu pulkā braukāju ar laivu pa Gauju. Kad pārnācu mājās, mamma mani burtiski nolika grāmatu priekšā un lika mācīties. Savukārt uz Daugavpils pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti devos mācīties tādēļ, ka to izvēlējās arī draudzene. Kopā jautrāk,» tā jubilāre. Izrādās, arī viņas mamma Mirdza Blīgzna ir bijusi ķīmijas skolotāja.Muzikāla ģimeneIespējams, īslīciete būtu arī lieliska bērnudārza darbiniece, jo viņā strāvo sirsnīgums, bet pēc stāstītā un redzētā var pārliecināties, cik ļoti Mārīte mīl gan savus bērnus un ģimeni, gan skolēnus. Gaviļniece cieši pieķērusies savai audzināmajai 8.b klasei, kurai nākamgad būs izlaidums. Audzēkņi pirms dažām dienām ielūgti uz pīrāgu, picu un desu cepšanu pie savas skolotājas. Visu uzmanības lokā ir gadu un divus mēnešus vecā mazmeitiņa Kerija, ko mājinieki sauc par īstu «vunderkindu». Mazmeitiņa deviņu mēnešu vecumā iemācījusies staigāt, nu jau kādu laiku protot skaitīt līdz pieci, zinot vairākus vārdus, sākusi apgūt mobilo telefonu. «Arī viņa mums būs muzikāla,» uzskata jubilāre. Kerija jau protot mūzikas pavadījumā sist ritmu ar kāju, arī dejot.Šatu ģimenē ikvienam esot muzikālās dotības: Mārīte un vecākā meita Sarmīte ir beigušas Bauskas mūzikas skolas klavieru klasi, turpat kādu laiku mācījušies arī dēls Jurģis un meita Laura, savukārt Leons ir apveltīts ar labu balsi. Skanīgas balsis ir visai ģimenei. Vislabāk tās varot dzirdēt Jāņos, kad pie ģimenes sabrauc radi un tuvāko māju kaimiņi. «Lai gan mums nav ne Jāņa, ne Līgas, tik un tā svinam ne pa jokam. Mūs nevar nedzirdēt,» tā Leons.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»