Diskutē par Bauskas novada un Zemgales attīstību

2010. gada 4. jūnijs 00:00

Bauska turpmāk kļūs par Rīgas «guļamrajonu», vai tomēr novadā attīstīs konkurētspējīgu lauksaimniecību? Tā bija galvenā tēma, kas Bauskā 3. jūnijā tika pārspriesta diskusijā «Pētījums par Zemgales reģiona ekonomisko potenciālu un perspektīvo attīstību».Diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 Bauskas, arī kaimiņu novadu uzņēmēji, pašvaldības deputāti. To vadīja SIA «Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija» pārstāvis Roberts Ķīlis. Panākt, lai respektēJau sarunas sākumā izskanēja vairākas pesimistiskas atziņas par valdošās elites nevēlēšanos ieklausīties vienkāršās tautas viedoklī. R. Ķīlis uzsvēra, ka sarunas mērķis ir tieši uzklausīt atnākušo idejas par novada attīstības perspektīvām, stiprajām pusēm un problēmām. «Tāpat kā citviet, arī Bauskā cilvēki pārāk daudz koncentrējas nacionālā līmeņa problēmu apzināšanai, taču jārīkojas citādāk. Ir jādarbojas, jāģenerē idejas uz vietas, tad jāpanāk, lai valdība tās respektētu,» pēc diskusijas «Bauskas Dzīvei» sacīja R. Ķīlis.Lai arī negribīgi, viņš tomēr piekrita vairākkārt izskanējušai atziņai, ka novada nākotne jābalsta lauksaimniecībā. Aktīvi par to diskusijā iestājās SIA «Uzvara-Lauks» pārstāvis Agris Mustermanis. Viņš uzsvēra, ka mūsdienu intensīvā lauksaimniecība piesaista plašu loku dažādu citu nozaru. Latvijas Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, viņš arī Ceraukstes pagasta zemnieku saimniecības vadītājs, uzsvēra, ka steidzami jāpievēršas demogrāfisko problēmu apzināšanai. Jābūt stratēģiskam plānam valsts mērogā, kā sakārtot vidi, infrastruktūru, lai cilvēki gribētu dzīvot laukos, lai tajos paliktu jaunā paaudze. Bauskas novadā jārod vieta lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, kā arī apstākļi, lai jauni cilvēki ģenerētu un īstenotu savas radošās idejas. Zemgalē ir visi priekšnosacījumi, lai varētu radīt vidi, kas labvēlīga izglītotiem cilvēkiem. Tas jāpieņem kā mērķis, un uz to jāiet, rosināja M. Cimermanis. Nepilnīgs pētījumsVairāki klātesošie kritiski izteicās par pētījumā paustajām atziņām. Tajā ir plaša konstatējošā daļa, kur reģiona raksturojumā daudzviet trūkst objektīva Bauskas novada patiesās ainas atspoguļojuma. Vairākos rādītājos Zemgale iezīmējas kā depresīvs, uzņēmējdarbībai maz pievilcīgs reģions, kurā darbaspēkam ir zema kvalifikācija, izplatīts iedzīvotāju alkoholisms. Uzņēmējs Uģis Saukums «Bauskas Dzīvei» pauda šaubas par šāda pētījuma lietderību. Tajā ir nepietiekami korekts situācijas raksturojums, savukārt ilgtspējīgas attīstības stratēģiskās idejas ir nepilnīgas, neizstrādātas. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis sacīja, ka attīstības stratēģijā trūkst tūrisma industrijas. Lauksaimnieks Viktors Voiteks iebilda pret lauksaimniecības ignorēšanu reģiona nākotnes aprisēs.Kuluāru sarunās tika izteikti spriedumi, ka pētījums veidots, apzināti nīdējot Latvijas lauksaimniecību un Zemgali kā tās spēcīgāko balstu. Vispirms iznīcinās Latvijas lauksaimniecību, tad izputinās mazpilsētas, bet vieta jau tukša nepaliks, tāds bija viens no secinājumiem.Pēc pauzes diskusijas turpinājumā, uz kuru palika krietni mazāk klausītāju, Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone iepazīstināja ar projektiem, kādi novadā tiek realizēti. Viņa arī prezentēja vidusskolēnu auditorijā veiktās aptaujas rezultātus. Apmēram 50 procentu respondentu atzinuši, ka Bauskas novads varētu būt lieliska vieta, kur atbraukt pavadīt laiku nedēļas nogalē, bet dzīvot un strādāt varētu citviet, galvenokārt Rīgā. Apmēram 80 procentu jauniešu novada nākotni tomēr saskata lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā. Daudzi atzīst, ka novadā ir piemērota vide tūrisma industrijai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Diskutē par Bauskas novada un Zemgales attīstību

Kategorijas