Pazīstamākie ražotāju zīmoli mūspusē

2010. gada 7. jūnijs 00:00

Mūsu novadnieces, studentes un projektu speciālistes Lindas Šarķes-Fedjajevas, pētījums ļauj novērtēt pārtikas uzņēmumu slavu Zemgalē un Latvijā.Rakstot maģistra darbu «Vietējo produktu attīstības veicināšana Zemgales plānošanas reģionā», pētījuma autore mēģināja noskaidrot, kuri Zemgalē ražotie pārtikas un amatniecības produkti ir vispopulārākie. Pētījumā piedalījās 193 respondenti no dažādiem Latvijas reģioniem.Atpazīst aluAptauja veikta par vairākiem bijušajiem rajoniem – Dobeles, Jelgavas, Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas. L. Šarķe-Fedjajeva stāsta: «Termins «vietējais produkts» tiek interpretēts dažādi. Par vietējiem produktiem var saukt tūrisma objektus un dažādus speciālistus, kuru zināšanas novērtētas arī ārpus Latvijas robežām, arī pašmāju ražotāju piedāvātas preces un pakalpojumus.» Šoreiz pētījumā ietverti preču ražotāji, kaut gan Zemgales reģionā ir daudz pazīstamu pakalpojumu un tūrisma uzņēmumu. Darbā aplūkoti vien seši bijušā Bauskas rajona uzņēmumi, taču gandrīz visi ir labi zināmi gan Latvijā, gan ārvalstīs, jo savu produkciju arī eksportē.Vislabāk zināmā ir SIA «Bauskas alus» (98 procenti aptaujāto). Akciju sabiedrību (a/s) «Balticovo» atpazina 96 procenti respondentu. Savukārt SIA «Iecavnieks» zināja 72 procenti respondentu. SIA «Kronis» produkcija aizpilda prāvu daļu lielveikalu plauktu, to atpazina 58 procenti respondentu. 61 procents respondentu zina SIA «Lielzeltiņi», vienu no lielākajām vistas gaļas izstrādājumu ražotājām Latvijā. Vismazāk – tikai 13 procentiem respondentu – pazīstama zemnieku saimniecība «Vaidelotes».«Dzirnavnieks» – populārākaisZemgales populārāko uzņēmumu «Top 10» pirmo vietu ieguva a/s «Dobeles dzirnavnieks». Otrajā vietā SIA «Bauskas alus». Pirmajā desmitniekā iekļuva arī a/s «Baltic-ovo» un SIA «Iecavnieks».L. Šarķe-Fedjajeva uzsver: «Patērētāji labāk atpazīst produkta, nevis ražotāja nosaukumu. Izņēmums – ja pēc ražotāja nosaukuma nepārprotami var saprast, kādus produktus tas ražo.» Šādi uzņēmumi esot SIA «Bauskas alus», a/s «Dobeles dzirnavnieks», a/s «Jelgavas gaļas kombināts» un SIA «Skrīveru saldumi». Liela loma ir arī preces re-klāmai. Piemēram, SIA «DK Daugava» nosaukums par uzņēmumā ražoto produkciju neko nevēsta, taču tās ražojumi ir labi pazīstami reklāmas dēļ. Aptaujas dalībnieki atbildēja, ka aizmirstas SIA «Bauskas klēts» un «Mežotne LDA», Stelpes minerālūdens ražotāja. Jaunie – pārbaužu objektsViens anketas jautājums bija par to, kas traucē mazajiem uzņēmējiem attīstīt produktu, lai tas kļūtu pieprasīts plašākā tirgū. Lielākās problēmas esot iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās un ekonomiskā situācija valstī. Daudzi minēja birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs, neefektīvu reklāmu un nesakārtotu infrastruktūru. Minēta arī korupcija un uzņēmēja un darbinieku zemā kvalifikācija.Aptaujā paustie viedokļi atklāj vēl kādu jauno uzņēmēju problēmu. Secina L. Šarķe-Fedjajeva: «Ražotājam uzņēmējdarbības prakses sākumā jāiztur daudz pārbaužu. Tās ir pārāk biežas un nogurdinošas. Rodas izjūta, ka jauni uzņēmēji ir viegls sodu iekasētāju objekts. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav kurators un skolotājs, tas ir bargs vagars, kas soda uzņēmēju.» Pētījuma autore akcentē, ka būtu nepieciešams organizēt vairāk informatīvu pasākumu, kuros VID darbinieki un citu kontrolējošo iestāžu pārstāvji skaidrotu jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem likumdošanas prasības. Lielu daļu problēmu ir grūti vai pat neiespējami mainīt pašvaldības un reģiona mērogā. Arī nesakārtoto likumdošanu reģions var ietekmēt vien nedaudz. Savējos atbalsta Iedzīvotāji ir nepilnīgi informēti par nacionāla mēroga kvalitātes zīmi «Zaļā karotīte». Pēc respondentu atbildēm var secināt, ka ir svarīgi, lai produkts būtu ražots Latvijā. Bet liela nozīme ir arī tam, lai produkta izejvielas būtu augušas Latvijā.Lai gan iedzīvotāju pirktspēja ir sarukusi, 35 procenti respondentu pirktu vietējo ražotāju produkciju, ja tā maksātu tikpat, cik importētā. Gandrīz tikpat daudzi būtu gatavi maksāt 5 – 15 santīmus vairāk nekā par importēto preci. Par 20 – 50 santīmiem vairāk būtu gatavi maksāt 14 procenti respondentu, savukārt 16 procenti respondentu atbildējuši, ka nebūtu gatavi maksāt papildus par vietējo produktu. Gribētos, lai vietējais produkts būtu lētāks par importēto. Daži aptaujātie ir savas valsts fanātiski patrioti – trīs procenti respondentu maksātu pat vairāk nekā latu par vietējā ražotāja precēm.Latvijā tapušās preces nereti ir dārgākas par importētajām, taču pašmāju ražojumi tik un tā ir pieprasīti, un iedzīvotāji ir gatavi maksāt par Latvijā ražoto. Arī Zemgalē ir daudz produktu, kas ir iemīļoti visā Latvijā un arī tiek eksportēti uz citām valstīm. Lai atrastu internetāAptauja parādīja, ka jauniem vietēja mēroga uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar lieliem, ilggadējiem ražotājiem, kuri ir iekarojuši savu patērētāju tirgu un tagad intensīvi darbojas arī eksportā. Mazajiem uzņēmējiem ir ierobežoti finanšu resursi un vājākas zināšanas tirgzinībās un mārketingā, tas traucē produktu popularizēt saviem spēkiem.Par lielu daļu vietējo ražotāju nav nekādas informācijas globālajā tīmeklī. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā veicināt uzņēmuma un produktu atpazīstamību, ir izveidot internetā vietni par uzņēmumu un produktiem, ko tas ražo. Aizvien populārāki kļūst interneta veikali. Lielākā daļa potenciālo patērētāju ir paaudze, kas izaugusi globalizācijas procesu ietekmē un daudz laika pavada pie datora – iepērkas, iepazīstas, strādā. Tāpēc ir svarīgi piemēroties šiem apstākļiem un rast iespēju izveidot kaut vienkāršu mājaslapu globālajā tīmeklī. Par atpazīstamību internetā nerūpējas ne uzņēmumi, ne pašvaldības. Pētījuma autore uzsvēra, ka atšķirībā no citiem rajoniem bijušā Aizkraukles rajona pašvaldību mājaslapās nereti nemaz nebija uzņēmējdarbībai veltītas sadaļas.Nosaukuma spēksLiela nozīme ir ne tikai preces, bet arī uzņēmuma nosaukumam. Visbiežāk respondenti minējuši tieši tos produktus, kuros figurē vietas nosaukums – Jelgavas cukurs, a/s «Jelgavas gaļas kombināts» izstrādājumi, Dobeles sveces, a/s «Dobeles dzirnavnieks» milti, Tērvetes alus, Bauskas alus, SIA «Iecavnieks» rapšu eļļa, sabiedrības «Bauskas klēts» izstrādājumi, SIA «Skrīveru saldumi» «gotiņas» un citi. Tas vedina domāt, ka viens no veiksmīga produkta pamatakmeņiem ir nosaukums. Cilvēkiem maz izsaka uzņēmumu nosaukumi, bet vairāk tieši produktu līnijas, ko tie ražo.Daudziem respondentiem vairāku uzņēmumu nosaukumi nelikās pazīstami. Alus ražotāju a/s «Agrofirma Tērvete» zināja tikai 61 procents aptaujāto, kaut gan Tērvetes alus bija viens no biežāk pieminētajiem vietējiem produktiem, ar kuru asociējas Zemgale.Uzņēmuma «Dobeles sveces» nosaukums tagad ir SIA «Baltic Candles Ltd». Pati autore un arī daļa aptaujāto SIA «Baltic Candles Ltd» neidentificēja ar sabiedrībā labi zināmajām Dobeles svecēm.Stāstot par savu pētījumu, autore saka: «Domājams, ka arī pašiem vietējiem uzņēmējiem būtu interesanti uzzināt, kā tiek vērtēti vietējie produkti un kādas ir izaugsmes iespējas un potenciāls.» Darbā gūtās atziņas varētu būt interesantas arī jaunajiem uzņēmējiem. Linda Šarķe-FedjajevaDzimusi Dāviņu pagastā, beigusi Misas vidusskolu. Šogad absolvēs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, programmu «Projektu vadība». Iegūts profesionālais maģistra grāds projektu vadībā un projektu vadītājas kvalifikācija. Viņai ir arī sociālo zinātņu grāds politoloģijā, kas iegūts Rīgas Stradiņa universitātē.Strādā Zemgales plānošanas reģionā par projektu speciālisti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pazīstamākie ražotāju zīmoli mūspusē

Kategorijas