Čellistes šķelmīgais smaids

2010. gada 7. jūnijs 00:00

Stāsta MĀRA LAGZDIŅA, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas čella klases pedagoģe.– Ekstrēma pirmdiena, saulainu emociju pārpilna trešdiena un «saldais ēdiens» – ģimenes dārzs – brīvdienās. Tāda ir mana nedēļas kompozīcija. Pirmo reizi autovadītājas praksē pirmdien mani apturēja ceļu policisti, apgalvojot, ka esmu pārkāpusi noteikumus. Nu nebija tā! Es taču sevi kontrolēju, bet pierādīt gan nevarēju. Emocionālā eksplozija pārvērtās asaru straumēs. Tagad šo epizodi uztveru kā joku.Nākamajā dienā nolēmu, ka nelāgā situācija jāatrisina, un devos uz Ceļu policijas biroju. Tuvojās manu Vecumnieku mūzikas skolas audzēkņu izlaidums, tādēļ atkal bija jākļūst možai un smaidīgai, nevis rūpju nomāktai. Ceļu policijā izteica brīdinājumu, pat sods nebija jāmaksā.Skaistā un saulainā trešdiena bija nedēļas kulminācija. Mani mīļie čella klases absolventi lieliski uzstājās izlaiduma koncertā. Jauks un atraktīvs pārsteigums bija audzēkņu uzdāvinātais lietussargs ar apdruku «Labākā čella skolotāja». Zem tā paslēpusies, veltīšu pretimnācējiem šķelmīgu smaidu. Skolā ar jauniešiem un kolēģiem pavadīju brīnišķīgu vakaru.Ceturtdien ļāvos vieglām skumjām, domājot par burvīgajiem audzēkņiem, kuri beidza skolu. Skolotājiem ir grūti pārraut emocionālo saikni, tāpēc atmiņas par kopīgi pavadīto laiku mūzikā vēl ilgi nezūd.Nedēļas nogalē savā dārziņā jutos brīva kā putns un azartiski rušinājos pa zemi. Labi, ka mans vīrs ir tik saprātīgs un jau bija paguvis iestādīt tomātus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Čellistes šķelmīgais smaids

Kategorijas