Īstais aicinājums – sports

2010. gada 11. jūnijs 00:00

60 gadu jubileju svin Laima Grišule.Pirmo reizi Laima Bauskā ieradusies pēc tam, kad Cesvaines skolā pabeigta 8. klase: «Gribējās tikt pēc iespējas tālāk prom no mājām, tādēļ mācības Saulaines tehnikumā bija labs risinājums.» Gaviļniece nolēmusi apgūt agroķīmiķes specialitāti, jo iepriekšējās mācību iestādes skolotāja, neraugoties uz to, ka bijusi ļoti stingra, ieaudzinājusi mīlestību pret ķīmiju. Baušķeniece atklāj, ka specialitātes izvēlei lielu vērību nav pievērsusi, galvenais bijis, lai skolā ir labi organizēta sporta dzīve.«Kad tehnikums bija pabeigts, nācās domāt, ko darīšu tālāk. Sports toreiz vēl nebija pilnībā kļuvis par manu patieso aicinājumu, tādēļ aizdevos uz Skrīveru zemkopības institūtu. Tur sabiju tikai gadu,» atklāj jubilāre. Pēc tam Laima izlēmusi, ka turpmākā dzīve jāsaista ar sportu: «Iestājos Fizkultūras institūtā. Sāku mācīties par slēpošanas treneri, vēlāk pārgāju uz vieglatlētiku. Iestādi beidzu vienā gadā ar leģendāro basketbolisti Uļjanu Semjonovu.»Neparastā stafeteJubilāre stāsta, ka neilgi pēc institūta absolvēšanas pārnākusi uz Bauskas rajonu, jo šeit ieprecējusies: «Sākumā kādu laiku strādāju Īslīces pagasta Vārpas fizkultūras kolektīvā. Veicu organizatorisko darbu, kārtoju visādus papīrus.» Pēc tam sekojis sporta skolotājas darbs Bauskas deviņgadīgajā skolā (tagad Bauskas pilsētas pamatskola). Laima atzīst, ka šeit viņa nav jutusies ērti, jo sporta nodarbībām atvēlētās telpas bijušas ļoti šauras, bet bērni – ļoti skaļi. Tas radījis daudz stresa, tādēļ meklēta plašāka un mierīgāka vide.«Saulaines tehnikums, skola, ko es pati biju beigusi, bija pati atbilstīgākā vieta. Manas mīļākās atmiņas noteikti saistās ar šo darbavietu.» To pašu varētu attiecināt uz skolēniem, kuri vienmēr izrādījuši vēlmi trenēties. Ik gadu svarīgākais notikums sporta dzīvē bijusi spartakiāde, kurā sacentušies 15 tehnikumi no visas valsts. Jubilāre uzsver, ka neparasta bijusi gatavošanās šim pasākumam. Aizguvusi ideju no aizkraukliešiem, pie kuriem savulaik gadu strādājusi, Laima trīs gadus pēc kārtas rīkojusi neparastu stafeti: «Nospraudām galamērķi kādā no attālākām pilsētām (Viļņā, Tallinā) un devāmies ceļā. Ik pēc kilometra (puišus pēc trim) skrējēju sagaidīja nākamais dalībnieks, kuram vajadzēja nodot stafetes kociņu.» Šādā veidā ik dienu pievārēts paprāvs ceļa posms, līdz sasniegta kārotā pilsēta. Tos, kuri savu gabalu jau bija pieveikuši, tālāk veda mikrobusiņš.Ķeksīšu sistēmu neatbalstaTehnikumā jubilāre nostrādājusi 12 gadu. Tikpat ilgi Laima darbojas arī Pestīšanas Armijā. «Gribējās iesaistīties sociālajā darbā,» tā baušķeniece. Viņa atzīst, ka ar to savā ziņā savulaik sākusi nodarboties, strādājot Saulainē: «Pa kluso centos strādāt ar katru skolēnu individuāli. Ķeksīšu sistēmu neatbalstīju, it īpaši tādā jomā kā sports. Katram ar to ir jānodarbojas savu spēju līmenī. Par to, ja tās varbūt ir zemākas nekā citiem, nevar likt sliktu atzīmi.» Gaviļniece uzskata, ka sporta sistēma valstī ir ļoti nesakārtota. Kā piemēru min to, ka vadība saņem krietni vairāk algā nekā tie, kas ir reālie darba veicēji, cilvēki, kas velta visu dienu, strādājot ar sportistiem. Laimu skumdinot arī tas, ka nekur apkārtnē nav uzcelts neviens peldbaseins. «Vienu brīdi sapriecājos, ka Iecava pie tāda tiks, taču nekā. Pirms kāda laika man kāds cilvēks teica, ka tā būvniecība neatmaksājas, taču es uzskatu, ka runa nav par to, cik tas kādam ir izdevīgi, bet gan par mūsu veselības stiprināšanu.» Viņasprāt, klientu netrūktu – brauktu skolēni, nāktu cilvēki, kuriem nepieciešama ūdens terapija, kā arī ikviens, kam peldēšanās prieks ir tuvs.Reizi nedēļā jubilāre velta braucienam uz baseinu Jelgavā. Tad ar vairākiem pārtraukumiem tiekot nopeldēts nedaudz vairāk kā kilometrs. Lai uzturētu labu formu, gaviļniece trīs līdz četras reizes nedēļā brauc ar velosipēdu uz Saulaini, kur ir savs dārziņš. «Ziemā, kad vairs nevaru uz turieni doties, skatos televīzijā Ziemas sporta sacīkstes. Bez «Eurosport» kanāla nevaru iztikt,» atklāj baušķeniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Īstais aicinājums – sports

Kategorijas