BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Skaistkalnē godina pusgadsimtu stipru ģimeni

Vietējās ziņas

2012. gada 28. jūnijs 10:26

1146
Skaistkalnē godina pusgadsimtu stipru ģimeni

50 gadu kopdzīves jubileju Līgo dienā svinēja Apolonija un Edvīns Anšanci no Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta. 26. jūnijā viņus sveica dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anda Ķiene. Skaistkalnieši ir pirmie, kuri zelta kāzās saņēma pašvaldības pabalstu. Šopavasar novada dome pieņēma lēmumu izmaksāt simt latu laulātajiem, kuri kopā nodzīvojuši 50 gadu.«Tagad esam vairāk uztraukušies, nekā savā kāzu dienā pirms piecdesmit gadiem,» teic Edvīns Anšancs. «23. jūnijā meita mums bija sarīkojusi skaistus svētkus ar izdarībām Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā un ballēšanos mājās viesu pulkā.»  1962. gada 23. jūnijā viss bijis daudz vienkāršāk - ar gaziku aizbraukuši uz Skaistkalnes ciema izpildkomiteju sarakstīties (tā toreiz atradusies Kurmaņa ielā) un Edvīna mātes mājās «Spodras» svarīgo notikumu kopā ar vedējiem Jozefīnu un Artūru Līdakām atzīmējuši. «Toreiz jau nevienu īpaši uz kāzām nelūdza. Sanāca paši tuvākie un draugi, sēdās pie galda un svinēja. Arī muzikants mums bija - akordeonu spēlēja Francis Šileiks. Bija ļoti lustīgi - dziedājām un līgojām,» atceras Apolonija.Pirms kāzām jaunieši draudzējušies divus gadus. Abi saskatījušies, strādājot toreizējā kolhozā «Gvarde». Apolonija kopusi vistas, bet Edvīns braucis par šoferi. Vēlāk viņa bijusi noliktavas pārzine, tad strādājusi benzīntankā Skaistkalnē. Vīrs visu mūžu bijis uzticīgs tehnikai.Sākumā Anšanci dzīvojuši «Spodrās», tad - «Spulgās», bet kopš 1970. gada - savā ģimenes mājā Skaistkalnes centrā. Viņi lepojas ar rūpīgi iekoptu un ziedos slīgstošu dārzu, ko ne reizi vien atzinīgi novērtējusi komisija, kas lūkojusi pēc skaistākās sētas Skaistkalnē. Kāzu jubilejas kopš kopdzīves 40. gadskārtas skaistkalnieši svin ik vasaru. Tad lapenē tiek iekārts Edvīna meistarots metāla dekors ar atbilstīgu gadu skaitli. Pašlaik tur vējā šūpojas no misiņa veidots disks, ko rotā cipars 50. «Visas iemaņas rodas darbā un ar gadiem. Kolhozā, ja vien bija gribēšana, visu ko varēja iemācīties,» atklāj Edvīns, kurš prot gan vienkāršus, gan sarežģītus vīru darbus. Pie mājas un rosoties savā zemnieku saimniecībā «Strēlnieki» visas prasmes noder. «Atzīšos, ēst gan neesmu taisījis, par to allaž gādājusi memme,» piemetina Edvīns. «Lielu strīdu mums nav bijis, ja nu vienīgi par kādiem sīkumiem esam sabārušies. Kad strādājām kolhozā, kolēģi teica - jūs nestrīdaties, tad jau ilgi kopā nenodzīvosiet. Uguņi mūsu starpā nešķīlās, bet vīrs un sieva esam vēl aizvien,» smejas Apolonija. Mudināti atklāt ilgās kopdzīves noslēpumu, Anšanci teic, ka viņi jau kopš bērnības radināti darbam un tas arī abus satuvinājis un saturējis kopā pusgadsimtu. «Galvenais ir darbs. Tas veido cilvēkus,» ne mirkli nešauboties, teic Edvīns. «Nemitīgi esam kustībā - mums netrūkst ne darba, ne sapņu par to, ko vēl gribētu paveikt un piedzīvot,» vīra sacīto papildina Apolonija. Apolonija un Edvīns Anšanci izaudzinājuši divus bērnus - meita Anita Velmunska dzīvo Bauskā un strādā novada Izglītības pārvaldē par metodiķi, bet dēls Edvīns Anšancs kļuvis par rīdzinieku un brauc ar kravas auto. Pirms zelta kāzu svinībām ģimenei bijuši vēl divi svarīgi notikumi - 22. jūnijā mazdēls Gints Velmunskis absolvēja Bauskas Valsts ģimnāziju, bet mazmeita Alīna Velmunska Latvijas Kultūras akadēmijā ieguva bakalaura grādu.
Kategorijas

Kategorijas