Vienoti dziesmā un ticībā

2010. gada 18. jūnijs 00:00

103

Pirms dažiem gadiem kāda dievkalpojuma laikā Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā manu uzmanību piesaistīja visnotaļ patīkams, tīrs, saskanīgs dziedājums.Laikam kādi viesmākslinieki atbraukuši, nodomāju. Taču nē, tas bija nesen izveidojies baznīcas draudzes koris.Dziedošā kopa pastāv jau piekto gadu, un to vada baznīcas kantors (mūzikas dzīves vadītājs), arī ērģelniece, Diāna Siliņa. Nekas jau nerodas pats no sevis. Vispirms ir kāda nepieciešamība vai ideja un tad – piepildījums. Par to stāsta Diāna: «Tā bija nepieciešamība, jo iepriekšējais baznīcas koris un tā vadītāja Benita Hermane turpināja darbību ārpus mūsu baznīcas. Tajā laikā jau biju ieguvusi muzikālo izglītību un man bija iespēja šo situāciju glābt. Tas bija arī izaicinājums.»AtlaseDiāna Siliņa beigusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, iegūstot mūzikas skolotāja un baznīcas kantora specialitāti. Atjaunojot kori, tas viņu iedrošinājis sākt gandrīz vai no nulles, jo no iepriekšējā sastāva palikuši tikai divi dziedātāji – Ilga Balode un Jānis Bernhards. Uzrunāti dziedāt varoši un griboši draudzes locekļi, un pirmajā mēģinājumā jau bijuši deviņi dziedātāji. Korim paplašinoties gandrīz līdz divdesmit dalībniekiem, radusies arī pārliecība – «es to varu». «Sākām ar trīsbalsīgām dziesmām, nu jau varam arī sešbalsīgu salikumu nodziedāt,» teic skolotāja. Nekāda atlase nav notikusi, nevienam nav arī atteikts. Diāna ir pārliecinājusies, ka vienmēr «sanāk – ja ne pirmajā gadā, tad otrajā noteikti».«Korī ir tikai draudzes locekļi, ko droši vien vēlētos katrs draudzes koris. Cilvēks no malas šai vidē nejūtas tāpat kā draudzei piederīgais. To var sadzirdēt balsī, mūzikā, kas caur pārliecību kļūst par vēstījumu, un tas klausītājiem nepaliek nemanīts. Bez iekšējas pārliecības, dziesmas teksta nozīmīguma izpratnes un attiecībām ar Dievu nevar,» ir pārliecināta kora vadītāja D. Siliņa.Tradīcijas paliekLai sagatavotu repertuāru baznīcas gada svētkiem, ir daudz jāstrādā. Baznīcā saglabātas vēsturiskās tradīcijas, un pie tām turas arī koris, izvēloties repertuāru, kas nebūt nav vienkāršs ne diriģentei, ne dziedātājiem. Sarežģītības pakāpē sasniegts diezgan labs līmenis, kurā grūti iekļauties jaunam pienācējam. «Žēl, ka laiku pa laikam no kora kāds aiziet – studiju, darba, vēl kādu citu apstākļu dēļ,» saka Diāna un atklāj, ka piecos gados «caur kori izgājuši daudzi labi dziedātāji. Ja nebūtu maiņu sastāvā, iznāktu labs, daudzskaitlīgs koris».Garīgo skaņdarbu repertuāru Diāna Siliņa izvēlas pati – no renesanses laika korāļu salikumiem, psalmu dziedājumiem līdz amerikāņu spiričueliem, nereti uzklausot arī Ilzi Spranci, kas atbild par mūziku luterāņu baznīcā. Repertuārs ir nemitīgi jāpapildina, bet tajā ir savs zelta fonds, kas saglabājas, piemēram, Riharda Dubras «O crux Ave», ļoti sarežģīts skaņdarbs korim. Ne mazāk komplicēts un skaists Adventa laika dziedājums «Ak, nāci, nāci, Dievs, pie mums!».SastāvsDalībnieku vecumu Diāna mēro ar balsīm. Un tās ir gana skanīgas, jo korī ir dziedātāji no 13 līdz 55 gadiem. Katra balsu grupa savu uzslavu būtu pelnījusi, bet par altiem Diāna saka: «Labākie alti šaipus Urāliem!» Par «neglābjamiem koristiem» izauguši arī abi Diānas pašas bērni – nu jau 9. klases skolnieks Mārtiņš balsta ne tikai draudzes kori, bet dzied arī Mežotnes korī, kā arī gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Bauskas 1. vidusskolas jauktā kora sastāvā. Savukārt pirmklasniece Katrīna svētkos dziedās 5. – 9. klašu kora sastāvā. Uz lielajiem svētkiem pēc pusotra gada darba pošas arī Diānas Siliņas vadītais Bauskas 2. vidusskolas 9. – 12. klašu meiteņu koris.Diānas autoritāte mūzikā ir diriģente Mārīte Jonkus, un piedalīšanos viņas vadītajā Mežotnes korī uzskata par īstāko diriģēšanas un mūzikas izpratnes skolu. NotikumsPēc Bauskas sadraudzības pilsētas Hedemoras luterāņu draudzes ielūguma 2005. gadā baušķeniekiem bijusi iespēja doties uz Zviedriju. Ciemakukulim gatavots garīgais repertuārs koncertam Hedemoras baznīcā. Diāna atceras, ka turienes draudzes kora vadītājs – ārkārtīgi muzikāls ērģelnieks – bijis diezgan piesardzīgi noskaņots, vērojot mūsu dziedātāju nelielo grupiņu. Taču pēc koncerta juties pārsteigts un nav skopojies ar atzinības vārdiem. No Hedemoras pārvesti divi zviedru skaņdarbi un iekļauti kora repertuārā. Šis ceļojums bijusi tikai neliela daļa no patiesi sirsnīgās draudzības, kas kopta jau daudzu gadu garumā starp abām draudzēm. VIEDOKĻIILGA BALODE, ilggadēja draudzes kora dalībniece: – Dziedāšanu draudzes korī es uztveru par sava veida kalpošanu. Uzskatu, ja man Dievs devis balsi, man ir jāslavē Viņš. Es dzīvoju kopā ar garīgajām dziesmām, un tās skan manī. Ļoti gaidu jaunās sezonas sākumu. Domāju, ka draudzes korī būtu vieta katram dziedātgribētājam, īpaši jauniem cilvēkiem, jo caur šo dziedāšanu ir iespēja tuvoties Dievam.MĀRTIŅŠ SILIŅŠ, skolnieks: – Man patīk dziedāt, un nevienam mani nav jāspiež to darīt. Dziedu trijos koros. Domāju, ka tas viss no mammas nāk. Priecājos, ka būšu arī Skolēnu dziesmu un deju svētku lielās skates dalībnieks Bauskas 1. vidusskolas jauktā kora sastāvā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienoti dziesmā un ticībā

Kategorijas