Tic godīgiem cilvēkiem

80 gadu jubileju svin Miervaldis Andrušēvics.Pretēji daļai mūsdienu sabiedrības, kas par padomju laiku Latvijā izsakās nelabprāt vai pat ar putām uz lūpām klaigā, cik šis periods bijis slikts, Miervaldis Andrušēvics, Vecsaules pagasta Jaunsaules iedzīvotājs, tajos gados saskatījis daudz pozitīva, īpaši, ja runa ir par lauksaimniecību: «Tas bija tāds interesants laiks. Kolektivizācija bija kaut kas nebijis. Tika veidoti visādi izmēģinājumu lauciņi, kur eksperimentēt, lielos apjomos iepirka tehniku, sāka milzīgus būvniecības darbus.»Jauniešus mudināja skoloties, tiem, kas apguvuši kādu specialitāti, garantēja darba vietu. Šādu izdevību savulaik izmantojis arī gaviļnieks. 1952. gadā Saulaines tehnikumā viņš ieguvis agronoma kvalifikāciju. «Darbu Vecsaules kolhozā «Sarkanā zvaigzne» vajadzēja sākt septembrī, taču sagadījās tā, ka tur nokļuvu krietni agrāk,» stāsta Miervaldis. Jaunsaulietis kādā vasaras brīvlaika dienā, brīvas gribas vadīts, palīdzējis kolhoza brigādei kult labību un jau nākamajā dienā pieņemts darbā oficiāli. Draudzīgas saiknesKolhozā nostrādāti 18 gadi. Jubilārs no agronoma kļuvis par uzņēmuma priekšnieku. Par laiku, kurā Miervaldis bijis pie kolhoza «vadības stūres», viņa padotie izsakās pozitīvi, taču kādam tas īsti nav gājis pie sirds, un jaunsaulietis draudzīgi palūgts darbavietu pamest. Dzīve pēc tam nav apstājusies, jo gaviļniekam vajadzējis uzņemties rūpes par līdzcilvēku labklājību. «Mani ievēlēja par Vecsaules ciema priekšsēdētāju. Par to nebiju pārsteigts. Jau iepriekš aktīvi darbojos kā ciema deputāts, šis lauciņš man nebija svešs,» atklāj Miervaldis.Tikšanos ar cilvēkiem un palīdzības sniegšanu bijušais ciema priekšsēdētājs min kā darba patīkamāko daļu. Draudzīgas saiknes uzturētas ar visiem, arī ar kolhozu priekšsēdētājiem, jo, kā apgalvo jubilārs, viņiem toreiz piederēja lielākā vara un resursi.Nepārdomātā pārejaDarbu pašvaldībā Miervaldis beidzis valsts neatkarības atjaunošanas laikā. Vairākus soļus, ko Latvija spērusi, lai taptu par demokrātisku valsti, jubilārs dēvē par nepārdomātiem, jo cilvēkiem radusies pārliecība, ka nu var darīt un runāt, ko grib. Brīvība ir laba lieta, taču lielā patvaļība novedusi ražotnes līdz iznīcībai, daudzas dārgas un modernas būves īsā laikā nolaistas līdz drupām. «Kā par valsts nākotni var lemt cilvēki, kuri nepārzina savu nozari? Veterinārārsts strādā par aizsardzības ministru. Vai tas ir normāli?» teic jubilārs. Jaunsaulietis uzskata, ka Saeimā esot pārāk daudz deputātu, kuri ir sveši lielākajai daļai iedzīvotāju. Miervaldis ir pārliecināts, ka vēlēšanas būtu jāmaina uz mažoritāro sistēmu, kas nozīmē to, ka Saeimā tiktu pa vienam deputātam no konkrētā apgabala.Jubilārs par lielāko daļu politiķu ir vīlies, taču ticību valsts nākotnei nezaudē, jo esot arī godīgi cilvēki. Viņi neesot pat nekur tālu jāmeklē. Kā piemēru Miervaldis min aprūpētāju Vladislavu Juzēnu un viņas vīru Aļģirdu, kaimiņu Šatusu ģimeni, pagasta pārvaldes darbiniekus, kā arī citus apkārtnes iedzīvotājus. VIEDOKĻIVeronika Gaile, kaimiņiene no «Bērziem» jubilāru raksturo: «Ļoti sirsnīgs, izpalīdzīgs, ļoti saudzīgs pret dabu, mīl dzīvniekus, pozitīvs, ar plašu skatījumu uz dzīvi.» V. Gaile min to, ka Miervaldis ir ļoti iecienīts izvadītājs bērēs. Vilnis Palma, kaimiņš no «Jaunzulleniem», piebilst:«Aizgājējus izvadīt viņš sāka 30 gadu vecumā, tad es Miervaldi iepazinu. Viņš bija mans priekšnieks kolhozā. Savus pienākumus pildīja labi.» Vecsauliete Daina Līdaka ar jubilāru savulaik strādājusi kopā un M. Andrušēvicu atceras kā priekšnieku, kas bijis ļoti iecietīgs pret saviem darbiniekiem: «Ja kāds bija saslimis, viņš ar savu pobedu aizveda uz slimnīcu. Nekad nevienam neatteica palīdzēt. Viņa vārds rakstāms ar lielo burtu.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»