Bez dziesmām un teātra neiztiek

2010. gada 25. jūnijs 00:00

Svētku dienās īsti līgošanai un priekam nodevušies Rundāles novadā. 22. jūnijā sākuši Pilsrundālē pie Baltās mājas, 23. jūnijā turpināja Svitenes muižas parkā.Pie Baltās mājas otrdien Lilitas Lauskinieces un Lauras Ikertes organizētā Silmaču saime mācīja gatavot sieru un klimpas, pīt Jāņu vainagus, piedāvāja nogaršot medalu un kvasu, mācīties līgodziesmas un rotaļas. Pēc tam vietējie un ciemiņi noskatījās Rundāles amatierteātra «Stella» sagatavoto R. Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» pirmizrādi. Ar dzīvu liesmu viss īstāksMeitas un sievas sanākušas ar puķu un zāļu klēpjiem, ja kas nepietika, saimniece Solveiga Ikerte paplūca no dīķmalas sētā. Viņa ierādīja, kā vainagi vijami – gan ar diega palīdzību, gan bez tā. «Trīsreiz deviņām zālītēm vainagā jābūt, sanāk, ka divdesmit septiņām. Vainagā ievijams ne tikai smukums, bet arī labums, tātad tur jābūt, piemēram, ārstniecības augiem: piparmētras, pelašķi, kumelītes un citas zālītes ieliekamas,» sanākušajām skolniecēm, novada domes darbiniecēm, apkaimes ļaudīm skaidroja Solveiga, pati naski darinādama kārtējo vainagu.Vainagu pīšanu uz brīdi pārtrauca Lauras Ikertes aicinājums iet skatīties, kā klimpas gatavojamas. Šurp atbraukusi codiete Daira Jātniece, kura, uzvilkusi tautas tērpu, bēra miltus mazajā baltmaizes abrā un stāstīja savu recepti: rupjā maluma kviešu milti, mīklas saturēšanai nedaudz bīdeļmiltu, garšai mazliet griķu miltu, vēl klāt pautiņš un skaidravota ūdentiņš.Jāmīca ilgi, minūtes septiņas. Mīcīšanai ātru ritmu ar mūzikas instrumentiem uzdod ceraukstieši no folkloras kopas «Laukam pāri» Elīna Kūla-Braže un Māris Braže. Tad Daira no mīklas veido klimpas, kuras pilda ar biezpiena un gaļas masu, bet pildījumā varot būt jebkas. Klimpas tiek liktas verdošā ūdenī katlā, kas pakārts virs ugunskura. Īpašo garšu piedod arī dzīvā liesma. Kad klimpas gatavas, tās ikviens atnākušais var nobaudīt ar krējumu.Pie otra ugunskura rundāliete Anita Maldute rāda, kā ātri pagatavojams Jāņu siers. Viņa mājās bija sasējusi piecu veidu sierus, ko ikviens ielīgotājs varēja nogaršot, turklāt siers bija izgatavots arī izrādei «Skroderdienas Silmačos». Tā kā šādam sieram vajag daudz piena (no desmit litriem sanāk viens kilograms), Rundāles novada zemniece Inese Ceplīte bija sarīkojumam atvēlējusi 40 litru piena. Izcilais knifs – pašmāju aktieriĪpašs akcents dienas noslēgumam – vietējā amatierteātra iestudēto «Skroderdienu Silmačos» pirmizrāde. Brīvā dabā ar Balto māju un īstu putnu čivināšanu fonā viss izskatījās tik reāli. Arī īsts siers un pīrāgi tika ēsti, alus dzerts. Režisore Lilita Lauskiniece teic, ka Māra Ķimele viņai mācījusi – «Skorderdienās» pa Jāņiem visam jābūt īstam. Arī šujmašīna, pletīzeris un bērnu ratiņi kā no 1902. gada, kad luga sarakstīta. Krāsns smuki uzmeistarota, tikai vajadzīgajā brīdī tā īsti gan neuzsprāga... Iespiestas un skatītājiem izdalītas pat teātra pro-grammiņas, nu viss «pa smuko».Tika izrādīta pilna luga visā garumā, bez starpbrīžiem. Apbrīnojami, ka vietējie aktieri tik garus tekstus spējuši iemācīties. Un starp viņiem bija īstas pērles. Kā izteicās vairāki skatītāji, Pindacīšas lomas atveidotāju Rozi Bruģi mierīgi varētu laist arī uz Nacionālā teātra skatuves. Labs bija Kārlēns Renāra Lauskinieka izpildījumā. Vērotājos arī Daina Bergmane, kura atnākusi «Skroderdienas» apskatīt, jo pašu ļaudis spēlē, viņas kaimiņi, bijušie skolēni. Tur jau esot tas amatierteātru izcilais knifs, ka vari priecāties līdzi, kā tava kaimiņiene Roze pārvērtusies Pindacīšā, kaimiņš Kazimirs Polonis – Aleksī, skolnieks Raitis Jutus – Rūdī, kolēģe Silvija Pavlova – Zārā.Izrāde bija patikusi arī novada domes priekšsēdētājam Aivaram Okmanim, vai gan citādi viņš to būtu noskatījies līdz galam un devies prom tikai pēc izskaņā dziedātā: «..Skroderu dienas, raibraibās dienas Silmačos beidzas un kāzas nu būs!»Top albums par tradīcijāmVisu šo darbošanos vēroja un fiksēja fotogrāfs no Viļņas Jons Danausks. Viņš gatavo albumu projektā par zemgaliešu tradīcijām Lietuvā un Latvijā. Jons ir kā mūsu Jānis, un arī viņam vārdadiena 24. jūnijā, kas Lietuvā arī ir brīvdiena. Kaimiņtauta tāpat svinot vasaras saulgriežus, pavisam līdzīgi latviešiem. Latvijā gan tas viss notiekot vērienīgāk, 23. jūnijs Lietuvā darbdiena, viņi uz tik gariem svētkiem vēl neesot atvēzējušies.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bez dziesmām un teātra neiztiek

Kategorijas