Mācīties no ziemeļu kaimiņiem

J. FOLKMANIS, meža īpašnieku apvienības «Bārbele» pārstāvis

2010. gada 28. jūnijs 00:00

Meža īpašnieku kooperācija ir viens no priekšnosacījumiem, lai koksnes pārstrādes uzņēmumiem nodrošinātu stabilas, prognozējamas kokmateriālu piegādes no privāto mežu sektora.Ražotājs ir gatavs maksāt par koksni vairāk tam, kas spēj nodrošināt pietiekami lielus koksnes apjomus. Tad ieguvēji ir gan meža īpašnieki, gan ražotāji un valsts kopumā.Apsaimniekot, nevis izsaimniekotRaksta autoram pēdējos gados ir bijusi iespēja iepazīt vairāku Eiropas valstu pieredzi un pārliecināties, ka meža īpašnieku kooperācijai ir noteicošā loma koksnes resursu mobilizācijā no privātajiem mežiem.Katrā valstī mežinieku kooperācijas sistēmai ir raksturīgas individuālas iezīmes. Tomēr tās vieno klasisks mērķis – pārdot koksni no sava meža par iespējami augstāku cenu. Protams, aiz pragmatiskā mērķa slēpjas arī dziļāka ideja, proti, – ja meža īpašnieks saņems atbilstošu atlīdzību par pārdoto koksni, viņam būs, ko atdot mežam atpakaļ, t. i., viņš būs spējīgs turpināt mežu apsaimniekot, nevis izsaimniekot.Trijās Baltijas valstīs pašlaik vērojami tikai meža īpašnieku kooperācijas iedīgļi. Ne pie mums, ne kaimiņos nav atrodami reāli veiksmīgas kooperācijas piemēri. Par to pārliecinājos, piedaloties starptautiskajā konferencē «Koksnes mobilizācija Igaunijā» 20. maijā Tallinā.Attīstības iespējasSadarbojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrībai un reģionālajām apvienībām, Latvijā aprīļa sākumā nodibināta darba grupa, kuras mērķis ir noskaidrot mežīpašnieku kooperācijas attīstības iespējas un Latvijai piemērotākus modeļus. Darba grupā aktīvi iesaistījušies arī meža īpašnieku apvienības «Bārbele» pārstāvji Jānis Folkmanis un Juris Berļinskis.Atšķirībā no tādām nozarēm kā piensaimniecība, dārzeņkopība, tirdzniecība u. tml., kurās sekmīgi īstenoti kooperācijas principi, mežsaimniecībā «preces aprites cikls» mērāms vairākos gadu desmitos – laika posmā, kurā izaug koks. Iespējams, tieši šo apstākļu dēļ pie mums mežinieku kooperācija nav attīstījusies. Protams, jārēķinās arī ar tautas mentalitāti un attieksmi pret kooperāciju vispār. Bieži vien tā kļūdaini tiek salīdzināta ar kolhozu sistēmu, kas nebija brīvprātīga.Skandināvu pieredzeSIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» filiāles «Meža konsultāciju pakalpojumu centrs» organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā no 7. līdz 13. jūnijam reģionālo meža īpašnieku apvienību pārstāvju grupai bija iespēja iepazīties ar meža īpašnieku kooperāciju Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Skandināvijas mežinieku kooperācijas pieredze mērāma jau gandrīz gadsimta garumā. Somija ir kooperatīviem visbagātākā valsts pasaulē, rēķinot to kopējo apgrozījumu pret iekšzemes kopproduktu vai kooperatīva dalībnieku daudzumu pret iedzīvotāju skaitu valstī. No darbspējīgajiem somiem vairāk nekā 80% ir iestājušies vismaz vienā kooperatīvā.Divi atzariPrivātā mežsaimniecība Somijā uz kooperācijas principiem organizēta divos nosacītos atzaros. Pirmais ir dižkooperatīvs (Metsaliitto), tagad – apgrozījums 6,5 miljardi eiro un vairāk nekā 130 tūkstoš biedru. Galvenā nozare ir papīrrūpniecība ar daudzām filiālēm pasaulē. Otrs atzars – 112 vietējā meža apsaimniekošanas asociāciju, kurās ietilpst vairāk nekā 600 tūkstoš meža īpašnieku (biedru). Asociācijas ir pārstāvētas astoņās reģionālās biedrībās.Somijā ar likumu noteikts – ja tev pieder vismaz četri hektāri meža, tev jākļūst par kādas vietējas asociācijas biedru. Ja nevēlies tādā atrasties, vari izstāties, bet tad jāpierāda, kā nodrošināsi meža pienācīgu apsaimniekošanu. Tādu «nesabiedrisko» Somijā esot tikai divi trīs procenti meža īpašnieku. Asociācijas rūpējas gan par meža apsaimniekošanas plānošanu, gan īpašnieku izglītošanu un viņu interešu pārstāvēšanu, kā arī par koksnes pārdošanu.Kooperatīvi starpniekiZviedrijas privātā jeb ģimeņu mežsaimniecība organizēta ar četru lielu asociāciju starpniecību. Tajās ir vairāk nekā 125 tūkstoši biedru ar 6,2 miljoniem hektāru meža. Katras asociācijas aptvertā teritorija iedalīta reģionos, bet reģioni – iecirkņos. Asociāciju pārvaldība balstīta uz klasisko kooperatīva pamatprincipu, proti, viens biedrs – viena balss. Kooperācijas sistēmā noteikta kārtība, kādā tiek sadalīta peļņa biedriem un kā veidojas piemaksas pie pārdotās koksnes cenas, kā biedri saņem mežsaimnieciskos pakalpojumus.Norvēģijā privāto mežu devums koksnes tirgū pārsniedz 90%, tikai četri procenti ir no valsts mežiem. Valstī ir vairāk nekā 120 000 meža īpašumu, kas lielāki par 2,5 hektāriem. Vidēji vienam īpašniekam pieder 50 hektāru meža. Kooperācijas sistēmu veido Meža īpašnieku federācija, astoņi reģionālie un 340 vietējie kooperatīvi ar 40 tūkstoš biedriem. Šeit spilgti redzama kooperatīva starpnieka loma. Reģionālie kooperatīvi iepērk koksni no biedriem un citiem meža īpašniekiem un pārdod tālāk koksnes pārstrādes uzņēmumiem – zāģētavām, celulozes ražotnēm. Jāpiebilst, ka šī starpnieku sistēma ir apgādāta ar augsti attīstītām informācijas tehnoloģijām, kuras nodrošina efektīvu loģistiku un iespēju būt nopietnam partnerim koksnes piegādes ķēdēs. UZZIŅAILatvijā ir 2,97 miljoni hektāru meža, mežainums 50,3 procenti (vidēji Eiropā – 33 procenti). Vidējais privātā meža īpašums ir 7,5 hektāri.Meža sadalījums pēc īpašuma piederības: valsts mežu – 50 procentu, privāto – 47 procenti, pašvaldību – 3 procenti.Privāto mežu īpatsvars (procentos ): Somijā – 62, Zviedrijā – 51, Norvēģijā – 80.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mācīties no ziemeļu kaimiņiem

Kategorijas