BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kam siena šķūnī aizmigt neizdosies

INGA MUIŽNIECE

2010. gada 30. jūnijs 00:00

1
Kam siena šķūnī aizmigt neizdosies

Desmit gadus veca bērna vecāki Bauskā jautā: «Vasarā dēlu nevaram sūtīt pie radiem uz laukiem. Viss tur ir labi, svaigs gaiss, uzturs, mazliet darba dārzā, bet zēns jau pēc dažām stundām ir slims. Sākas tādas iesnas, ka ne tikai puņķi, bet arī asaras šķīst uz visām pusēm. Reizēm no deguna šņauc arī asinis.Sākumā domājām, ka dēls ir saaukstējies, kad viņam kļuva grūti elpot, izsaucām ātro palīdzību. Feldšeris iepotēja pret alerģiju un ieteica nekavējoties braukt atpakaļ uz pilsētu. Zēnam esot siena drudzis, viņš nepanes lauku vidi, kur gaisā ir daudz ziedputekšņu. Vai tiešām tā ir diagnoze visam mūžam?» Bērnu un jaunu cilvēku slimībaUz publikācijas sākumā izvirzīto jautājumu skaidrojumu sniedz alergologs un plaušu slimību speciālists medicīnas doktors Māris Bukovskis.Ar jēdzienu «siena drudzis» saprot alerģijas izpausmju kopumu, kas attīstās no pļavu zāļu un nezāļu ziedputekšņiem. Vasarā – jūnijā, jūlijā un augustā – to gaisā ir visvairāk. Ziedputekšņu alerģijas simptomus izraisa augi, kas apputeksnējas ar vēja palīdzību. Timotiņš, airene, skarene, auzene vai vībotne saražo milzīgu ziedputekšņu skaitu, kas izdalās apkārtējā vidē. Vējš tos nes kilometriem tālu, tādēļ simptomi var parādīties, ne tikai nonākot lauku vidē, mežā, bet arī dzīvojot pilsētā.Atšķirībā no lielākās daļas hronisku slimību, ziedputekšņu alerģija ir bērnu un jaunu cilvēku slimība. Simptomi parasti parādās piecu līdz astoņu gadu vecumā, sasniedzot maksimālo intensitāti pirmsskolas un skolas vecumā. Gadu gaitā ziedputekšņu alerģijas simptomi pamazām dziest. Tas varētu mierināt vēstulē minētā zēna vecākus, var cerēt, ka dēls izaugs un alerģiskā reakcija mazināsies vai izzudīs.Kad jāsāk alergēnu imunoterapijaSiena drudzis sākas ar šķaudīšanas lēkmēm, ir spēcīga nieze un dedzināšanas sajūta acīs un degunā, kurai seko stipra acu asarošana un deguna tecēšana. Šķaudīšanu nevar apturēt, un trauslāki asinsvadi var arī plīst. Deguna gļotāda satūkst, caur degunu nevar paelpot, sajūta tāda, it kā būtu īstas, pamatīgas iesnas. Procesam pastiprinoties, tas dažiem pacientiem izplatās dziļāk elpceļos, izraisot smaguma sajūtu krūškurvī un vairāk vai mazāk astmai līdzīgus simptomus.Pacientiem ar vieglu alerģiju parasti izdodas tikt galā ar aptiekā pieejamiem bezrecepšu medikamentiem. Izbraucot no ierastās vides, alerģiskiem cilvēkiem tos vēlams ņemt līdzi un lietot, lai simptomus mazinātu un novērstu.Ja alerģija ir smaga, jāpiesakās vizītē pie ārsta alergologa, lai sāktu alergēnu imunoterapiju. Polinozes diagnozi var pierādīt ar alerģisko ādas provju palīdzību vai alergēnam specifiskā imunoglobulīna E noteikšanu asinīs. Ārstēšanas process saistīts ar regulārām alergēnu ekstrakta (vakcīnas) injekcijām vai iekšķīgi lietojamiem aerosoliem, kas pieejami Latvijā. Ārstēšanas kurss ilgst trīs četrus gadus. Alergēnu imunoterapija ir vienīgā ārstēšanas metode, ar kuru iespējams siena drudzi izārstēt. Ārstēšanas gaitā var būt arī blakusefekti.Alerģijas simptomi ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Deguna tecēšana, šķaudīšana, aizlikts deguns neļauj iemigt, traucē gulēt, tāpēc cilvēks jūtas noguris, īgns, miegains, nespēj koncentrēties. Viena no nopietnākajām komplikācijām ir astma, kas daļai pacientu attīstās tieši tad, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augstāka. Alerģiskas iesnas var veicināt arī strutaina deguna blakusdobumu iekaisuma attīstību.  INFORMĀCIJANo parastas saaukstēšanās alerģijas simptomus var atšķirt, jo:saaukstēšanos jeb augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekcijas vasarā ir retākas, augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekcijas diezgan reti izpaužas ar konjunktivīta (acu asarošana, acu gļotādas iekaisums) simptomiem;par alerģiju liek domāt simptomi, kas atkārtojas vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā paša laikā un pat vietā.