BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar pusgadu praksei nepietiek

MĀRĪTE OZOLIŅA

2010. gada 30. jūnijs 00:00

85
Ar pusgadu praksei nepietiek

Topošajiem dažādu nozaru speciālistiem svarīga ir prakses vieta, un Saulaines profesionālajai vidusskolai izveidojusies laba sadarbība tajās saimniecībās, kurām ir saistība ar bijušajiem audzēkņiem.Jau regulāri ar praktikantiem, kuri izvēlējušies iegūt lauku īpašuma apsaimniekotāja kvalifikāciju, strādā Bārbeles pagasta zemnieku saimniecībā «Silavēji», kuras līdzīpašnieka Mārtiņa Mediņa dēls Gatis savulaik mācījies Saulainē. Šeit skolojas «Silavēju» otra līdzīpašnieka Valda Rusiņa dēls Armands, stāsta profesionālās vidusskolas direktora vietniece praktiskajā apmācībā Anita Jumburga. Viņa arī nosauc vēl vairākus lauku uzņēmējus, kuri uzskata, ka praktikants nav traucēklis.Topošos lauku īpašuma apsaimniekotājus, kuriem prakses laiks ir 960 stundu jeb pusgadu, darbam sagatavo Dainis Druseiks Brunavas pagasta «Paegļos», Viktors Spangers Vecsaules pagasta «Mežmārtiņos», arī Raivo Tarvāns Viesturu pagasta «Strīķeros». Lopkopības iemaņas jaunieši apgūst Rundāles pagasta «Līdakās», kuru saimnieku Ineses Ceplītes un Ulda Timinska abi dēli ir Saulaines absolventi. Rīkotos tāpatPiedaloties šīgada absolventu kvalifikācijas prakses prezentācijā, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka jaunieši ir spējuši tvert katras saimniecības raksturīgo darba ritmu un novērtējuši tās ražošanas procesus, mārketingu, kā arī guvuši praktiskā darba iemaņas. Helmuts Boļeiko strādāja «Paegļos» un atzina, ka viņam bijis ļoti interesanti un arī viegli sastrādāties ar saimnieku, kurš palīdzējis apgūt jauno un rosinājis pieslīpēt arī jau zināmas lietas. Darbošanās bijusi vispusīga, ieskaitot lauku pārmērīšanu un gatavojot Lauku atbalsta dienestam platībmaksājumu pieteikumu.Helmutam bijis atklājums, ka līdzās tradicionālajām kultūrām pirmo reizi brunavietis audzē arī eļļas linus un pastinaku. Kad pedagogi jaunietim vaicāja, ko viņš darītu citādāk, atbilde bija – rīkotos tāpat.Vecsaulietis Dainis Lazdiņš raksturoja «Mežmārtiņos» darīto un vēroto, secinot, ka «vajadzētu ilgāku laiku, lai varētu apgūt visas tehnoloģijas». Patīkami, ka Spangeri izmantojot daudz modernas tehnikas, arī jaunu sējmašīnu. Darbi esot sadalīti, bet lielākos veicot saimnieks. Bija patīkami izlaiduma dienā redzēt, ka absolventu Daini, kura tēvs arī beidzis Saulaini, apsveica arī «Mežmārtiņu» saimnieki.Aigars Grimbergs bija iedziļinājies «Silavēju» saimniekošanas modelī un plaši izklāstīja darba gaitas, un atzina, ka viņš jutis dažādu darbu stilu. Mārtiņam Mediņam tas esot asāks, Valdim Rusiņam – rāmāks. Savukārt abi lauku uzņēmēji par praktikantiem nežēlojas, jo pie viņiem tikuši puiši, kuri «grib strādāt». Nāk jauni audzēkņi Saulainē sākusies jaunu audzēkņu uzņemšana. Vakar, 29. jūnijā, komisija tikās ar puišiem un meitenēm, kuri izvēlējušies mācīties vienā no vecākajām Latvijas profesionālajām mācību iestādēm. Gadu gaitā mācību programmas ir mainījušās, taču lauksaimniecība laika ritumā ir palikusi. Direktora vietniece Anita Jumburga informē, ka šīs specialitātes audzēkņiem atkal būs iespēja skolā iegūt traktora un automašīnas vadītāja apliecību. Pieteikšanās mācībām turpināsies, un nākamā uzņemšanas komisijas sēde būs 20. jūlijā.Lauku īpašuma apsaimniekotāju grupas audzinātāja Maija Staņulāne uzskata, ka mācību un prakses programmas ir daudzpusīgas, un jaunieši, kurus saista uzņēmējdarbība ārpus pilsētas, iegūst labu pamatu nākotnei. Pirms četriem gadiem izglītoties šajā programmā sāka 30 jauniešu, taču profesionālo vidusskolu pabeidza un kvalifikāciju ieguva 12 audzēkņu. Viena daļa pārdomājusi un izvēlējusies citas mācību iestādes, citiem nav pieticis uzcītības.