Trīs valstu valsts

2010. gada 2. jūlijs 00:00

Ceļosim! Beļģija – bez aizspriedumiem.Staigājot pa Beļģijas pilsētām, ir grūti apvienot bez aizspriedumiem veidotās pilsētu statujas ar grandiozajām katoļu katedrālēm. Tomēr izskatās, ka vietējie iedzīvotāji ir atraduši veiksmīgu vidusceļu starp reliģiskās domāšanas brīvību, principiem un brīvdomīgiem dzīves uzskatiem. PārsteigumiViens no pārsteigumiem Beļģijā man bija vilciens. 60 kilometru tas pārvar 30 minūtēs. Vilciens ir tik ļoti ērts, pārvietošanās tajā nav salīdzināma ar braucienu automašīnā vai autobusā.Cits pārsteigums bija lauku ainavas. Arī tur var atrast mūsu nīdētos latvāņus, bet pie dažiem dārziem kārtīgāki saimnieki nesaprašanā raustīja plecus – nu kā tā var aizlaist? Pārsteidza arī ievērojamā lauku atšķirība – salīdzinājumā ar Latvijas plašajiem laukiem Beļģijas saimnieku mazie pleķīši salikti cits pie cita. Cik lopkopības saimniecību izdevās pamanīt, tās bija nelielas – līdz desmit govīm vai zirgiem. Acīmredzot Eiropas centrā veiksmīgi izdzīvo tie, kurus par konkurētnespējīgiem sludina nomalēs.Beļģijā pārsteidza labi koptie nami. Tiesa – ir arī izņēmumi. Eiropas Savienības galvaspilsētaBrisele kā Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un citu institūciju mītnes pilsēta ir liela ekonomikas atbalstītāja, jo ikdienā pilsētā regulāri uzturas, ēd pusdienas un pērk pakalpojumus apmēram 50 tūkstoši vai pat vairāk personu, kas saistītas ar Eiropas Parlamentu vien – deputāti, viņu palīgi, amatpersonas, žurnālisti, uzaicinātie viesi un citi. Šāda specifika radījusi savas īpatnības – apkalpojošā jomā nodarbinātie gandrīz visi ir iebraucēji. Kā tas ietekmēs valsts un pilsētas dzīvi nākotnē, pašlaik neviens nav gatavs atbildēt.Apmeklēju Antverpeni. Šajā pilsētā atrodas viena no lielākajām ostām pasaulē. Beļģija ir tranzīta valsts, tāpat kā Latvija. Pie jūras dzīvo flāmi, bet dienvidu daļā – valoņi, kas runā franču valodā. Abas valsts puses ir stingri nodalītas, un katras pašvaldībai ir ļoti lielas likumdošanas tiesības. Taču piesaiste pie jūras ir devusi priekšrocības flāmiem, salīdzinot ar valoņiem, kuru rūpniecība ir cietusi tāpat kā visā pārējā Eiropā. Tādēļ ar katru gadu pieaug ekonomiskās atšķirības abu reģionu vidū. Bagātās ostas pilsētas vairs nav ar mieru turpināt atbalstīt vājākos Valonijas reģionus. Radikālie flāmi pieprasa Beļģijas sadalīšanos. Pro-blēma ir Brisele, kas it kā atrodas flāmu teritorijā, bet iedzīvotāju vairākums ir valoņi. Viens no variantiem paredz Briseles kā atsevišķas valsts statusu. Eiropas Savienības izveide rada visus nosacījumus, lai jaunām valstīm būtu mazāk pretinieku – robežkontroles tāpat nav. Jau tagad daudzi runā, ka Beļģija sastāv no trim daļām, kur katrai ir dotas gandrīz neatkarīgas valsts tiesības.Ticības ceļosĪpašs stāsts ir šīs valsts baznīcas. Perfekti izstrādāti ornamenti un simtiem statuju rotā katedrāles no ārpuses, bet grezni altāri, kanceles un milzīgas mozaīkas logos grezno šo ēku iekšpusi. Ieejot šādā reliģiskajā celtnē, jau pēc desmit minūšu apskates domāšana tikpat kā «atslēdzas», jo uzņemtais informācijas apjoms ir pārāk liels.Diženākā ir Antverpenes Jaunavas Marijas katedrāle. Vietējie iedzīvotāji šo reliģisko celtni dēvē par Mūsu Lēdijas katedrāli, un ar to lepojas pat ārzemju studenti, kas studē vietējā universitātē. Pārsteidz, kā savulaik arhitekts, veidojot projektu, ir spējis prātā aptvert šīs ēkas diženumu. Man neizdevās radīt bildi, kas varētu pilnvērtīgi parādīt šo celtni, arī internetā tādu foto neatradu.Apbrīnoju diženo cilvēku prāta spējas, kuri radījuši un realizējuši tik sarežģītu un majestātisku projektu. Reliģiskā celtne lepojas ar izstādītiem mākslinieka Rubensa darbiem. Katedrāles projekts arī savulaik bagātajai Antverpenei ir bijis tik apjomīgs, ka to pabeigt nav izdevies – viens no torņiem tā arī palicis «pusceļā». Par to nebrīnos – manuprāt, visā Bauskas pilsētā diez vai ir ielikts tik daudz darba un līdzekļu, cik vienā šādā katedrālē.***P. S. Beļģija ar 1. jūliju uz pusgadu kļuvusi par ES prezidējošo valsti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs valstu valsts

Kategorijas