Atbrauc divatā, aizbrauc trijatā

2010. gada 5. jūlijs 00:00

Mīlulis. Kaķis Pisiča saved kopā cilvēkus.Liels bija mežotnieces Jūlijas Ivanovas pārsteigums, kad jūnija vidū pie savas mājas durvīm gaidītā ciemiņa vietā viņa sastapa divus viesus. Tumšmatainais rumānis Katalins Iorga visu tālo ceļu automobilī no dzimtenes līdzi bija vedis arī savu ūsaino draugu – kaķi Pisiču. Pamesto dzīvnieku skaits augotPēc īsas sasveicināšanās ar puisi, kas iepazīts, strādājot kādā no iepriekšējām darbavietām, Jūlija nolēma sasveicināties arī ar kaķi, taču sekoja Katalina brīdinājums: «Carefully! He doesn’t like strangers.» (no angļu val. – ‘Uzmanīgi! Viņam nepatīk svešinieki’). Par brīnumu, runcis ļāvis sevi noglaudīt. Rumānis paskaidrojis, ka Pisiča, kas agrāk, iespējams, bijis bezpajumtnieks, raksturā jaušamas vardarbības pēdas – sākumā viņš ļoti baidījies no cilvēkiem. Uz meitenes jautājumu «Ko nozīmē neparastais dzīvnieciņa vārds?» ciemiņš smaidot atbildējis, ka rumāņu valodas vārds «pisiča» nozīmējot ‘kaķis’. Katalins atvedis savainoto dzīvnieciņu, lai pēc atkopšanās tam piemeklētu kādu gādīgu saimnieku, tāpēc arī kaķim netika dots īpašs vārds.Kad puisis gribējis likt internetā sludinājumu, sapratis, ka abi ar ūsaini kļuvuši labi draugi un šķiršanās būtu pārāk sāpīga. Saimnieks ņēmis vērā arī faktu, ka cilvēkus, kuriem šāds mājdzīvnieks vajadzīgs, būtu grūti atrast, daudzi tos vairs nevarot atļauties. Par to liecinot milzīgais pamesto indivīdu skaits Bukarestes ielās. Lai nu kā, peļu junkurs rumāņa mājās palicis. Kaķis jau pieradis, ka saimnieks viņu dēvē par Pisiču, tādēļ uz citiem vārdiem, kas tam izmēģinājuma kārtā piešķirti, nav atsaucies. Runcis bauda plombīra saldējumuTālo ceļu līdz Mežotnei Katalins raksturo ar vienu latviešu vārdu, ko paguvis iemācīties: «Karsts.» Gan saimniekam, gan viņa kaķim trūcis kondicioniera, kas pārkarsušajos Rumānijas mitekļos esot ļoti nepieciešami. Abi centušies paplunčāties teju katrā ūdenstilpē, ko ceļā pa putekļaino auto logu saskatījuši.Katalins atminas, kā pirmo reizi nesis Pisiču uz baļļu mazgāt: «Pa ceļam kaķis man gandrīz acis izskrāpēja. Ne par kādu cenu negribēja, lai lieku to baļļā. Kad manas rokas bija vienās rētās, nevarēju ilgāk izturēt, palaidu kaķi vaļā. Iekritis ūdenī, tas veikli izlēca ārā un aizskrēja desmit mājas tālāk.» Kad Katalins iegājis istabā, lai uz dziļākās brūces uzliktu plāksteri, pa logu ievērojis neparastu skatu – runcis ziņkārīgi piegājis pie baļļas un ielēcis tajā: «Laikam apdomājās un saprata, ka nav nemaz tik traki. Iepatikās.» Pēc tam mīlulis no ūdens nav bijis dabūjams laukā, nākamreiz pats labprāt nācis mazgāties. Brauciena laikā atklājies, ka kaķim patīk atvēsināties, baudot nedaudz pakusušu Latvijā ražotu plombīra saldējumu.Abiem viesiem mūsu valsts divu nedēļu laikā iepatikusies, taču pienācis laiks, kad vajadzēja pakot somas mājupceļam. Atliek vien minēt, kas Jūliju savaldzināja visvairāk – Katalins vai Pisiča –, taču trijotne vairs cits bez cita nevar iztikt. Pēdējo ziņu Jūlija e-pastā rakstījusi jau no Rumānijas: «Mums iet lieliski. Ļoti iespējams, ka šeit palikšu uz krietni ilgāku laiku. Gadu esmu dzīvojusi Somijā, pusotru Īrijā. Pēc Latvijas īpaši neilgošos, tur man vairs nav neviena rada.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atbrauc divatā, aizbrauc trijatā

Kategorijas