Dzimta veido savu ligzdu

2010. gada 7. jūlijs 00:00

Mājas vārds. Piepilda bērnības sapni un atgriežas pie Mēmeles.Stāvot upes krastā, šķiet, atmiņas iegūst ūdenim līdzīgu plūdumu, un Marijai, ir ko stāstīt. Par «podvigiem», kuros allaž sabiedrotā bijusi Lauma Bringmane, par peldēm un citiem ūdenspriekiem. Abas jau aprīlī sadūšojušās vizināties ar baļķiem, protams, izpeldējušās, bet nekas ļauns nav atgadījies. Abas arī sapņojušas, cik laba būtu dzīve Mēmeles krastā. Marija ir atgriezusies, lai koptu vietu, kur dzimtai pulcēties. Lauma, ja vien no Mežotnes brauc uz Kurmeni, apciemo bērnu dienu draudzeni. «Lejiņas» savulaik sauktas par «Lejniekiem». Dīči, sākot Mēmeles krastā darboties, tomēr vēlējušies citu mājvārdu, jo viss šeit top no jauna.Izraujas no četrām sienāmNebūs pārspīlēts, ka ģimenei šis Kurmenes zemesgabals kļuvis par tādu kā svētvietu. No brikšņiem atbrīvots upes krasts, iekārtots dārzs, slejas guļbūve, kas vēl jāsakārto pastāvīgai dzīvošanai. Bērni, strādājot ārzemēs, gādā naudu, lai mazais namiņš iegūtu omulību. Marija bilst, ka «Kurmenes dzīvokļa četrās sienās nonīktu». Viņai vajag būt pie dabas, atrasties līdzās ziedošām ievām, vasarā izsmaržot vīgriezes, klausīties putnu dziesmās un strādāt. «Lejiņu» saimniece gaužas, ka šajā vasarā puķes nav tik labi padevušās kā pērn. Tad gan koši ziedējušas gladiolas un dālijas. Tās visas rūpīgi koptas arī šogad.Upes pašā krastā pie akmens saplaukušas dažas samtenes, un Marija rezignēti bilst, ka šeit ir pārdomu vieta. Pamazām atkāpjas lielā sāpe, un viņa sevi domās mierina, ka Kristīne, tāpat kā pārējie bērni, ir aizbraukusi uz ārzemēm. Zina jau, ka no viņsaules neviens neatgriežas, bet tā ir vieglāk, domājot par meitas pāragro aiziešanu mūžībā... Lielās smeldzes brīžos palīdz darbs, kura nekad netrūkst. Viņa ar vēl lielāku skubu pļauj zāli, kopj dārzu un vairāk ieklausās putnu dziesmās. «Visi, kuriem mani vajag, tiek līdz «Lejiņām», Kurmenes centrā esmu tad, ja līst lietus vai ir gaužām slikts laiks,» noteic Marija. Tā viņa atkal un atkal sēžas uz divriteņa un ātri vien pieveic tos nieka pāris kilometrus no centra līdz «Lejiņām».Koki aug un sakuplo ātriKurmeniete rāda, kā izaugušas viņas stādītās liepas un egles. Rindas galā vēl pavisam mazas četras kastaņas, tādas gaiši zaļas un dzīvīgas. Mazdēls Matīsiņš kastaņus ielicis podiņos, lai aug, un atvedis pie vecmāmiņas, kur tiem noskatīta laba vieta. Puisēns apzināti izvēlējies četrus kociņus – vecākiem un brālītim.Marijai allaž bijis un ir, ko gaidīt, un, iespējams, arī tādēļ viņa nav salūzusi smagajos lauku darbos, dzīves nedienās. Runādama par mājām, saimniece piekodina, lai neaizmirst sacīt labus vārdus par draudzenēm Valiju un Vandu, kuras iepazītas, mācoties Skaistkalnes vidusskolā. Viņām varot zvanīt jebkurā diennakts stundā, jo tiks uzklausīta un arī palīdzība nāks tajā reizē, kad tā visvairāk vajadzīga. Tāpat varot paļauties uz radinieci Ligitu. Īsti draugi, Marijasprāt, esot tāds spēka avots, no kura ne katram lemts pasmelt kaut vai riekšavu.Mēmeles izpļautais krasts ir kā mīksts paklājs, bet šīs vasaras lietus ūdeņi pacēlušies augstāk, nekā pierasts. Marija rāda vietiņu, kur vislabāk tikt upē, lai veldzētos karstajā vasaras dienā. Lielais akmens esot paslēpies, un jāgaida, kad to atkal varēs saskatīt.Laiks jau iegriezies uz vakarpusi, un no pārdomām iztraucē laivotāji, kas vasaras mēnešos vai katru dienu pa straumi aizslīd garām «Lejiņām».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzimta veido savu ligzdu

Kategorijas