Romantiskā Evija Sloka joprojām kantri zābakos

2010. gada 7. jūlijs 00:00

Saules pielietā diena iekāpusi vakara čībās, baltais deviņstāvu jūras laineris «Romantika» sāk lēnu gaitu atceļā no Stokholmas uz Rīgu. Augšējā klājā līdz ar citiem mājup atgriežas LNT šova «O! Kartes akadēmija» dalībnieki, viņu vidū arī Evija Sloka. Vērojot jaunieti, šķiet, romantisko noskaņu kopums šajā brīdī ir pati pilnība. Jūra, šēras, kaijas, kuģis un jaunība. Taču pēc pusstundas, tiekoties vienā no prāmja kafejnīcām, Evija kategoriski iebilst manai vēlmei viņas raksturojumu krāsot tikai romantiskos toņos.«Esmu spuraina, urdoša un sevi meklējoša jauniete, kura spēj būt arī skarba, dzēlīga. Tomēr laikam jau pozitīva un labestīga vairāk. Ja gribat, varat mani uzskatīt arī par romantisku. Tomēr tad tas nebūs pilnīgs mans raksturojums,» skaidro jaunā mūziķe. Par to arī vienojamies – sarunā censties lauzt Evijas Slokas publiskā tēla stereotipus. Īpaši tos, kas veidojušies pēc vairākiem televīzijas šovā pavadītajiem mēnešiem. Saprast televīzijas kamerasAr LNT šovu «O! Kartes akadēmija» arī sākas mūsu saruna. «Tas bija jauks piedzīvojums,» izskan Evijas pirmais secinājums. Tālāk analizējot šovā pavadītos mēnešus, jauniete atzīst, ka lielāks vokālais ieguvums bijis tiem, kas mūzikā ir iesācēji. Viņa, kurai skatuves dzīve, uzstāšanās publikas priekšā nav sveša, vairāk centās iepazīt, izzināt televīzijas darba specifiku. «Sapratu, kura kamera kurā brīdī mani grib ieraudzīt,» smej jauniete. Savu lielo ieguvumu klāstā viņa min arī aktiermeistarības stundas pie Rēzijas Kalniņas. «Tiem, kuriem bija vokālie pamati, trijos mēnešos sasniegt redzamu izaugsmi bija grūti. Savukārt iesācēji, ja vien bija vēlēšanās, šajā laikā daudz varēja iegūt. To, protams, novērtēja arī skatītāji un žūrija,» skaidro Evija.Šovā viņa un Nikolajs Puzikovs bija vienīgie, kuri nevienu pirmdienu netika sēdējuši izbalsojamo lielajos krēslos. Man šķiet, nav izbaudītas emocijas, kuras izjuta visi pārējie šova dalībnieki. Evija tam piekrīt daļēji: «Varbūt kaut kas arī palicis neizbaudīts, tomēr izjūtas bija dažādas, arī līdzās sēžot. Spilgti atmiņā palikušas emocijas pirmajā izbalsošanas reizē. Sākums visiem šķita kā jautrs šovs, spēlīte. Tad uzreiz – pirmdienas vakars, stundu gara tiešraide, un vienam no mūsējiem jāiet projām. Šoks bija, jo tikai tad apjēdzām – viss notiek pa īstam. Nekas cits neatlika kā pieņemt šos spēles noteikumus, lai nepārdzīvotu tik ļoti. Nekur jau tas izbalsotais nepazūd. Viņš tikai uz kādu laiku izstājas no spēles.»Ja vajag, būs pāris– Evij, nekur nav pazudušas arī tavas un Nikolaja attiecības. Arī šeit, uz prāmja, preses konferencē viņš tev aizņēma vietu sev blakus, ballītē jūs dejojāt. Tā vien šķiet, ka esat ne tikai žurnālistu un šova veidotāju kopā savests pāris.Evija nesamulst, šos vērojumus uzklausot: «Jau šova pirmajā nedēļā mūs salika kopā. Pārrunu reizē Nikolajam prasīja, ar ko pavadītu laiku kopā, un viņš nosauca mani. Nikolajs ir kluss, diezgan kautrīgs puisis. Mēs nedaudz bijām pazīstami pirms šova, tāpēc viņš mani arī uzreiz nosauca. Tālāk jau viss aizgāja, šova producentu, skatītāju virzīts.»Evija nekautrējas savām un Nikolaja attiecībām pievienot apzīmējumu «pāris», lai gan intonācija nepārprotami vēstī – tā pašlaik vēl ir tikai spēle: «Varbūt kādu duetiņu kopā nodziedāsim, ja būs jauna dziesma un ja publikai to vajadzēs.»Latviska meiteneNeliela prāmja sašūpošanās uz mirkli pārtrauc sarunas ritējumu, par ko Evija, šķiet, pat ir drusku tā kā priecīga. «Nav bailes?» steidzu jaunietei vaicāt. Evija pārliecinoši smai-da, atrašanās uz prāmja, tostarp uzstāšanās, nav viņai sveša. Taču šajā reizē dziedāšana bija tikai pastarpināta nodarbe, pienākums. Evija braucienā uz Stokholmu bija saaicinājusi daudzus savus draugus, arī mammu. Tādējādi šis ceļojums bija izvērties par savējo jautru tusiņu.To, ka fanu un atbalstītāju pulks Vecumnieku meitenei nav mazs, liecina pārliecinošās uzvaras vairākos koncertos, arī šova finālā. Evija nepiekrīt dažviet izskanējušam viedoklim, ka par viņu balsoja kantrimūzikas fani, atbalstot «Klaidoni». «Sākumā varbūt dažiem šķita interesanti, kā «Klaidoņa» meitene tagad televīzijā dzied un dara ko citu. Bet vēlāk, es domāju, skatītāji ar saviem santīmiem maksāja par manu citādāko, konkrēto uzstāšanos katrā koncertā,» spriež Evija. Vērtējot stiprās puses cīņā par skatītāju mīlestību, jauniete min savu izteikto latviskumu. Šovā viņa labprāt izpildīja latviešu autoru dziesmas, nebaidoties tajās atklāt sentimentu, lauku romantiku, nekautrējoties ievīt latvisku vizuālo tēlu.Apjaušot, ka šis tomēr bija televīzijas šovs, kurā liela loma arī producentu prasībām, vaicāju Evijai, vai viņai daudz nācās sevi lauzt, tēlot un darīt netīkamas lietas. Dziedātāja atzīstas, ka prasības no vadības, lai arī bijušas, tomēr ne tik kategoriskas. «Dziesmu izvēle, lai arī tā nebija pilnīgi mūsu ziņā, tomēr bija pietiekami liela, tāpat kā improvizācijas brīvība. Sākumā varbūt drusku es tajā visā pat sapinos, jo piemeklēt sev piemērotāko ritmu, tonalitāti – tas nebija viegli. Tomēr nenožēloju iespēju pamēģināt sevi dažādos muzikālajos žanros.Es spēju būt jautra arī bez īpašas uzspēles. Vienbrīd sapratu, ka šovā man tiek veidots iedomīgās meitenes tēls. Tā kā es pati zinu, ka man tāda īpašība nepiemīt, spēju šim man it kā uzspiestajam tēlam stāvēt pāri. Nepārdzīvoju, neplēsu sev matus vai kā citādi nereaģēju, un šis man «piešūtais» iedomības tēls izgaisa pats no sevis,» skaidro Evija. Būtībā meitenei tas nemaz nav jāstāsta, mūsu pusstundu ilgā saruna, kura ritēja brīvi bezbēdīgā gaisotnē, ir tam vislabākais apliecinājums. «Klaidonis» nav pamestsKlausoties, cik ļoti Eviju pārņēmušas pozitīvas emocijas par šovā pavadīto laiku, ne bez bažām vaicāju, vai viņa nav pateikusi ardievas kantrimūzikai un turpmāk izpildīs tikai roku, popu. Teju bez apdomas sniegtā atbilde pārliecina. «Nebūt neesmu aizmirsusi «Klaidoni», neesmu novērsusies no kantristila. Protams, ja vien daži vokālo mācību plāni neieviesīs korekcijas manās ikdienas gaitās. Šovā es neuzvarēju un bezmaksas mācību trīs mēnešu kursus Londonā neieguvu. Tomēr domu par studijām ārzemēs neesmu atmetusi. Iespējams, tā būs Londona, mācības varētu ilgt vienu pilnu semestri vai pat divus. Esmu sapratusi, ka vokālās prasmes man noteikti ir jāizkopj,» mērķtiecība izskan Evijas Slokas sacītajā. Vecāki par savu meituDace Sloka, Evijas mamma:«Šovs beidzies, Evijai otrā vieta, es uzskatu, ka viņa ir ieguvēja. Šī tomēr bija spēle, kurā vietai nebija lielas nozīmes. Skatītāju balsojums ne vienmēr liecināja par dziedātāja vokālajām spējām. Protams, ja Evija dziedātu slikti, nepareizi, viņa nebūtu nonākusi līdz finālam. Tomēr ieguvēja viņa noteikti ir tādēļ, ka trīs mēnešus izturējusi citā, sev neierastā vidē. Svarīgākais, kā jaunieši, Evija tostarp, spēs turpināt lietderīgi izmantot šovā iegūto popularitāti, vokālās, aktiermeistarības nodarbībās iemācīto.»Māris Sloka, Evijas tētis:«Tā ir pieredze, kas nekur citur nav iegūstama. Vokāli Evija ir augusi, kļuvusi drošāka, atraktīvāka uz skatuves. Iespēja pamēģināt dažādu stilu mūziku arī Evijai nākusi tikai par labu. Vienlaikus varu apliecināt – kantrimūziku viņa nav pametusi novārtā. Šīs nedēļas nogalē festivālā Bauskā ikviens par to varēs pārliecināties.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Romantiskā Evija Sloka joprojām kantri zābakos

Kategorijas