Iedvesma izveidot savu dārziņu

2010. gada 9. jūlijs 00:00

Izstāde «Rožu dārzs» tikai līdz 11. jūlijam būs aplūkojama Latvijas Dabas muzejā. To kā skaistu veltījumu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem muzejā atvēra 7. jūlijā.Taču Rundāles pils dārznieka mājā pirms nedēļas atklāto ekspozīciju par rožu audzēšanu un selekciju Eiropā, Latvijā un pasaulē interesenti varēs pētīt vēl ilgi.Dabas muzejā pašlaik var ieraudzīt 100 šķirnes, turpretī Rundāles pils muzeja sagatavotās izstādēs krāsu fotogrāfijās, kas tapušas pils dārzā, to ir daudzi simti. Katrai rozei ir vārds un izcelsmes vieta. Šīs ziņas izlasāmas arī parkā pie katra cera, taču tematiskajā ekspozīcijā apkopots un sistematizēts ļoti vērtīgs informatīvs materiāls. Tas varētu būt saistošs gan audzētājiem amatieriem, gan pētniekiem. Labas izstādes ir kā radītas iedvesmai, lai uzdrīkstētos savu durvju priekšā iedēstīt pirmo rozīti.Dabas muzejā izstādes laikā var nopirkt dažādu šķirņu stādus un konsultēties ar speciālistiem. Ekspozīciju «Rožu dārzs» ir palīdzējis veidot pieredzējušais audzētājs Agris Kumeliņš, informē muzeja pārstāve Lāsma Vaguliņa.Dziļš pasaules redzējumsRundālē «Bauskas Dzīve» sarunājās ar bioloģijas doktoru Valdi Ozolu. Viņš dzīvo Ķekavā un audzē rozes jau 45 gadus. Valdis Ozols bija viens no Rundāles pils rozārija projekta sadarbības partneriem – konsultants, kurš grandiozās ieceres sākuma stadijā sniedza vērtīgus padomus par rožu audzēšanu.Kā speciālists tagad vērtē Rundāles dārzu? «Ja uzskaitītu beidzamo piecu gadu laikā Latvijā realizētos dažādu nozaru projektus, tad Rundāles rozārijs ir viskvalitatīvākais. Kārtīgs darbs, veiksmīga agrotehnika, dziļš pasaules redzējums. Viss ir paveikts godprātīgi un korekti – nekādas krāpšanās vai paviršības, kas, mūsu valstī īstenojot projektus, ir visai bieži vērojami netikumi. Tādu kolekciju, kāda izveidota Rundālē, nekur citur Eiropā neatrast. Senās šķirnes kopā ar jaunajām nekur citur vienkopus neredzēsit. Protams, vēsturiskās rozes aug arī daudzos Eiropas citu valstu piļu un muižu parkos, taču netiek īpaši eksponētas, atrodas kaut kur žogmalē, ka nezinātājs pat nepamana. Rundāles rozārijs ir ļoti nopietns zinātnisks veikums. Kolekciju nepieciešams izpētīt un novērtēt speciālistiem, bet Latvijā nav rožu pētnieku jaunas paaudzes. Paradoksāli, ka botānikā jauni profesionāļi gan darbojas, taču ļoti specifiskajai rožu audzēšanas nozarei viņi nepievēršas. Tas mani dara bažīgu. Kas notiks, ja mūsu paaudze vairs neatradīsies aktīvā apritē? Rundāles kolekciju atstāt bez ievērības nekādā ziņā nedrīkst!»Galvenais – augšanas sparsValdis Ozols skaidro, ka 21. gadsimtā pasaulē ir mainījušās rožu selekcijas prioritātes. Agrāk jaunu šķirņu veidotāji pievērsās ziedu smaržas, krāsas, formas uzlabošanai. Selekcionāru uzmanības lokā bija harmonija, bet tagad dominē trīs prioritātes: izturība pret slimībām, ekoloģiskā amplitūda (dažādām klimata zonām šķirnes var pielāgot) un ziemcietība. Tie ir faktori, par kuriem audzētāji amatieri interesējas maz, jo izvēles noteicošais faktors joprojām ir smarža un krāsa, bet profesionāļiem vissvarīgākais ir selekcionēt veselīgas, izturīgas rozes. «Rožu jaunāko šķirņu kvalitātes kritērijs ir augšanas spars. Gluži kā cilvēku attiecībās pret rozi ir jāizjūt mīlestība, nevis plosoša kaislība, citādi nekas prātīgs nebūs,» rezumē biologs.Vietējās selekcijas paraugiLatvijas Nacionālā botāniskā dārza speciāliste Ilma Nereta interesentus un rožu audzētājus informēja par Latvijā selekcionētām un oficiāli reģistrētām parka rožu šķirnēm. Izcili nopelni šajā jomā ir selekcionārei Dzidrai Riekstai, kuras veidotās skaistules aug arī Rundāles rozārijā.Botāniskajā dārzā 1968. gadā tika radīta jauna šķirne ‘Ābeļzieds’, kas labi pārziemo un zied līdz vēlam rudenim. Otra populārākā ir ‘Rītausma’ ar fantastisku aromātu. Vismazāk dzeloņu ir vietējai šķirnei ‘Zaiga’, toties sniegbaltās ‘Sniedzes’ krūms sasniedz pat divu metru augstumu. Ja ģimenes košumdārzā, gluži pretēji, gribas iedēstīt zemas rozes, tad Ilma Nereta iesaka 2005. gadā selekcionēto ‘Agnesi’. Krūms nebūs augstāks par pusmetru. Latvijas selekcionāri 2010. gadā reģistrējuši trīs jaunas parka rožu šķirnes – rozā ‘Smaidu’, ‘Leldi’ ar baltiem, pildītiem ziediem un ‘Eniju’ tumšā aveņkrāsā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iedvesma izveidot savu dārziņu

Kategorijas