Sāk no nulles punkta

2010. gada 14. jūlijs 00:00

Mūsu novadu, kā arī citi Latvijas zemnieki mācās audzēt eļļas linus, un SIA «Iecavnieks» interesentiem organizēja pieredzes braucienu uz Čehiju, zemkopības zinātniskās pētniecības institūtu «AGRITEC» Šumperkā.Lietišķās vizītes mērķis bija iegūt drošību un jauno kultūraugu vieglāk pieradināt savā zemē, akcentē SIA «Iecavnieks» lauksaimniecības projektu vadītāja Anita Vismane. Tiekoties ar zemniekiem, viņa ne reizi vien stāstījusi, ka arī Latvijas augsnes ir ļoti piemērotas šīs kultūras audzēšanai. Taču mūsu lauku uzņēmējiem vajadzīgi tieši argumenti. Pirmais gadsBrunavas pagasta zemnieku saimniecībā «Paegļi» lini aizņem 42 hektārus.Dainis Druseiks atzīst, ka šis būs eksperimenta gads, jo «mēs taču neko nezinām par šo kultūru, tāpat kā par rapšiem, kad sākām to audzēšanu, bet esam iemācījušies». Viņš aizrautīgi stāsta par Šumperkas institūta apmeklējumu un iespēju papildināt lauksaimnieka zināšanas. Izrādās, ka šī iestāde dibināta 1942. gadā un tas noticis ar Vācijas kanclera Ādolfa Hitlera ziņu. Armijai bijusi nepieciešama linu šķiedra, tā izmantota dažādiem nolūkiem. Čehijā joprojām plaši audzē linus, tiem ir savs pielietojums, Eiropas valstīs šī kultūra vairs nav pabērna lomā, īpaši eļļas lini.SIA «Iecavnieks», būdama atvērta jauniem lauksaimniecības virzieniem, uzņēmusies skolot zemniekus, gādājot par viņu plašākām iespējām mainīt augu seku, jo pēc cukurbiešu audzēšanas likvidēšanas ir jādomā, kā nenoplicināt augsni ar vienveidīgām kultūrām. Arī brunavietim tagad būs vieglāk variēt un, kā viņš saka, nodrošināt «četru lauku sistēmu». Drošākas vasaras šķirnesDainis Druseiks rāda laukus, kur augiem jau sariesušās pogaļas. «Paegļiem» ir firmas «Claas» kombains, ko var noregulēt arī linu kulšanai. Čehijā tāpat izmanto graudu kombainus šīs kultūras vākšanai. Zemnieks jau noskaidrojis, kādas šķirnes būtu piemērotākās un izdevīgākās. Sarunās ar Čehijas speciālistiem viņš arī secinājis, ka Latvijā sēt ziemas linus ir pārāk riskanti, jo tie iztur līdz mīnus 15 grādiem stipru kailsalu. SIA «Iecavnieks» lauksaimniecības projektu vadītāja Anita Vismane atzīst, ka pagājusī aukstā ziema ar lielo sniega segu, kā arī straujais pavasaris tiešām nav bijuši šai kultūrai labvēlīgi, tādēļ labāk jāorientējas uz vasaras šķirņu sēju. Tās gan ir mazāk ražīgas, vidēji var iekult 2 līdz 2,7 tonnas no hektāra, taču drošākas gan. Pagājušajā rudenī zemnieku saimniecības «Zelmeņi», «Vismaņi» un pati SIA «Iecavnieks» atvēlēja laukus ziemas liniem, bet šīs platības vajadzēja pārsēt. «Kaut gan nekad nesaki nekad, vēl pētīsim Somijas ziemas linu šķirnes, varbūt tomēr izdosies arī Latvijā pieradināt ziemas linus,» bilst Anita Vismane. Viņa arī teic, ka par eļļas linu audzēšanu ir pietiekami liela interese un patīkami, ka mūsu zemnieki nebaidās sākt ko jaunu.Pašlaik izmantos tikai sēklas, taču arī šķiedra ir noderīga, un, piemēram, Čehijā to neatstāj sasmalcinātu uz lauka, kā to šovasar darīs mūsu zemnieki. SIA «Iecavnieks» spiedīs eļļu, ko pieprasa Francijā un citās Eiropas valstīs. Paplašinoties pieprasījumam pēc ekoloģiski tīriem produktiem, šī eļļa tiek izmantota, piemēram, pārtikā, kā arī tehniskām vajadzībām kokapstrādē, pernicas ražošanai. FAKTIKopumā Latvijā šajā vasarā 26 saimniecībās, sākot ar Liepājas, Kuldīgas reģionu, līdz pat Krāslavai iesēti 1009 hektāri eļļas linu.Aktīvākie šīs kultūras audzētāji ir Zemgales reģionā un Gulbenes rajonā. Lielākie eļļas linu lauki ir SIA «Iecavnieks» – 173 ha. Prāvākas platības tie aizņem Kurzemē, Ēdoles pagastā – 116 ha. Avots: SIA «Iecavnieks»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sāk no nulles punkta

Kategorijas