Komentāri: kurš cukurs labāks?

2010. gada 16. jūlijs 00:00

Vai cukurs, kas ražots Dānijā, atšķiras no kādreiz Jelgavā ražotā?Ķīmiskā formula ir vienāda Velga Toma, PVD Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītāja:Latvijā cukura kvalitātes rādītājus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Pašlaik visā Eiropas Savienībā ir vienāda cukura ķīmiskā formula, atšķiras tikai cukura ražošanas tehnoloģijas. Cukuru «Optima līnija» un cukuru «Dan sukker» ražo no cukurbietēm. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē nav izvērtēt, kurš cukurs ir labākais ievārījuma gatavošanai. Ja produkta nosaukumā ir vārds «cukurs», tātad šis produkts ir cukurs. Nevienos ES vai Latvijas likumdošanas aktos nav definēts termins «cukura izstrādājums». Līdz šim par «Optima līnijas» un «Dan sukker» cukura kvalitāti nav bijis nevienas patērētāju sūdzības. Cukuru «Optima līnija» lietoju pati, arī mani kolēģi. Pārrunājot par to, nav dzirdētas negatīvas atsauksmes. Varu piebilst, ka par cukuru visā pasaulē atzīst tādu dabas produktu, kas iegūts no cukurbietēm vai cukurniedrēm. Cukuru var saukt arī par «saules enerģiju» – proti, tas rodas visos zaļajos augos, pateicoties saules gaismai, ūdenim un ogļskābajai gāzei. Cukurniedres un cukurbietes ir vienīgie augi, kuros ir tik daudz cukura (16 līdz 18 procentu), ka ir vērts to iegūt. Vēl pastāv psiholoģiskā barjera IVETA VOLKOVA, SIA «Kronis» tehnoloģe:Mūsu uzņēmumā cukuru izmantojam dažādu produktu gatavošanā, taču nav novērotas atšķirības starp to saldvielu, kas bija ražota Latvijā, un to, ko tagad importē. Neesam arī mainījuši tehniskos noteikumus, kuros fiksēts, kādas sastāvdaļas jāizmanto. Veicot uzņēmumā analīzes, arī neesam konstatējuši, ka sausnas saturs importētajā cukurā būtu mazāks, nekā tas ir vietējās izcelsmes saldvielai, kura vairs nav dabūjama. Cukuru izmantojam dažādiem izstrādājumiem – džemiem, nektāriem, dzērvenēm pūderēšanai, marinādēm. Mums ir īpašas dzirnavas, kurās samalt pūdercukuru, ko lietojam purva ogu saldināšanai. Neesam novērojuši, ka ar importēto cukuru gatavotie produkti labi neglabātos.Manuprāt, savā ziņā tā ir psiholoģiska barjera, kas vēl nav pārvarēta. Saprotams, patērētājs vienmēr būs noskaņots, ka mūsu pašu ražotais cukurs ir labāks. Pieļauju, ka nav arī zināšanu par dažādiem cukura veidiem. Ir arī tāda saldviela, kuras sastāvā ir pektīns, viela, kas pastiprina želēšanu. «Kronī», piemēram, pektīnu izmanto rīvētu ogu gatavošanā. Veikalos ir nopērkams īpašs ievārījuma cukurs, un uz paciņas tas ir norādīts. Paļaujas uz garšas sajūtu ANNA BUKA, pensionāre:Manā mūžā ziemas krājumu sagādē ir mainījušies gan gatavošanas paņēmieni, gan arī patērēšanas ieradumi. Ir mums pagrabā vēl ievārījumu krājumi. Pēc pieredzes secinu, ka tie uzglabājas vairākus gadus un, ja neviens šo kārumu vairs negrib, tad var likt raudzēt un sanāk labs vīns.Neesmu pedante, un manas gatavošanas metodes, iespējams, atšķiras no citu saimnieču prakses. Zinu, ka daudzās mājās vienam kilogramam ogu ņem tikpat daudz cukura, lai ievārījums ziemā stāvētu. Esmu uztrenējusies pēc garšas noteikt man vajadzīgo cukura devu. Mūsu mājās zaptes vairs nav tādā cieņā kā agrāk, un ogas ziemai saglabāju citādāk. Zemenes, avenes, arī upenes sajaucu ar cukuru un sasaldēju. Ogas nevajag pilnībā sašķīdināt vai blenderēt, tāda konsistence man nav pa prātam. Ziemā ceļu ārā no saldētavas un lieku galdā, un atkusušais labi smaržo un arī garšo. Arī kompotus vairs negatavoju, bet savā laikā vienam litram ūdens liku klāt līdz 400 gramiem cukura. Var arī būt mazāka deva, sākot ar 250 gramiem. Izmantojot importēto cukuru, mūsu mājās nav gadījies, ka burkas «sistu augšā».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: kurš cukurs labāks?

Kategorijas