Neredzams spēks atved uz Iecavu

2010. gada 16. jūlijs 00:00

50 gadu jubileju svin Sandra Sūna.Iecavas internātpamatskolas vēstures un sociālo zinātņu pasniedzēja Sandra Sūna spriež: «Iespējams, ja mana māsīca, kas izmācījās par pedagoģi, nebūtu paaicinājusi ciemos uz savu darbavietu, pati ar bērniem nestrādātu. Darbotos kādā dzīvnieku patversmē.» Rūpes par cilvēkiem un dzīvniekiem – tās esot lielākās vērtības gaviļnieces dzīvē. Ceļu, pa kuru iets līdz pašreizējai darbavietai, Sandra uzskata par gana interesantu.Nosacījumi neapmierinaJubilāres dzimtā puse ir bijušais Saldus rajons, kur pabeigta Gaiķu pamatskola. Pēc tās Sandra apguvusi bērnudārza audzinātājas profesiju Rīgas pedagoģiskajā skolā. Kā jau tajā laikā ikvienam skolotājam, arī citas profesijas pārstāvim, iegūstot diplomu par apgūtu izglītību, tika iedalīta arī darbavieta kādā Latvijas pilsētā, kura nereti atradās tālu no mājām. «Man bija jāizvēlas starp trijiem bērnudārziem. Visi atradās Bauskas rajonā – Bauskā, Iecavā un Brunavā,» stāsta gaviļniece.Deviņu stāvu augsto māju celtniecība Iecavā tik tikko bijusi sākta, un nedaudz draudīgā paskata būves topošo bērnudārza audzinātāju nobiedējušas. Arī Bauska likusies mazliet par lielu un skaļu. «Brunava šķita daudz simpātiskāka,» atzīst Sandra. Trīs gadi bija nostrādāti, kad sevi pieteikušas meitas un darbu bijis jāpārtrauc. «Gribēju atgriezties darbā un reizē ar citiem bērniem audzināt arī savējos. Taču man teica, ka tas nebūšot iespējams, bērni jāievieto citā iestādē. Arguments – savām meitām veltītu vairāk uzmanības nekā citiem. Tāds nosacījums mani īsti neapmierināja, devos laimi meklēt citur,» stāsta skolotāja.Zināšanas jāpapildinaJubilāre ir pārliecināta, ka pastāv neredzami spēki, kas cilvēku vadot. Pēc vairākiem gadiem, kas aizritējuši, strādājot daudz un dažādos darbiņos, Sandra pārcēlusies uz vietu, kas viņai iepriekš iedvesusi bailes: «Patiesībā izrādījās, ka Iecava ir ļoti patīkama, klusa un zaļa. Kopš 1995. gada 1. jūlija to uzskatu par savu vietu, kur jābūt.» Šeit jubilāre atsākusi bērnudārza audzinātājas darbu. Sākumskolā «Dartija» nostrādāts desmit gadu. Tad arī pienākusi kārta pašreizējai darbavietai.Ar laiku sākumskolas skolotājas profesija bijusi nepietiekama un nācies studēt Liepājas pedagoģijas akadēmijā (tagad universitāte), kurā iegūts vēstures un sociālo zinību skolotājas diploms. Ar to vēl viss nav beidzies, jo iecavniece ir pārliecināta, ka pedagogiem nemitīgi jāpapildina zināšanas. «Esmu gatava dziļāk apgūt psiholoģiju, lai vieglāk būtu palīdzēt tā saucamajiem problēmu bērniem,» atklāj Sandra.Dažādas atziņas«Strādājot internātskolā, esmu sapratusi, ka šiem bērniem trūkst mīlestības, ģimeniskas mīlestības.» Viņasprāt, skolēnu uzticība ir ļoti iedragāta, un grūti to kādam iegūt, jo tā esot jānopelna. Tādēļ attiecībā uz savu darba vietu un vidi Sandras moto skan šādi: «Ja tev kāds uzticas, tad tu nedrīksti viņu nodot, lai arī kas būtu izdarīts.» Svarīga esot arī māka atvainoties – lai cik grūti būtu atzīt savu kļūdu, tas jādara. Jubilāre min vēl vienu dzīves gudrību – brīžos, kad nezini atbildi uz kādu jautājumu, nevajadzētu teikt, ka nezini. Labāk esot atbildi sameklēt un pēc laiciņa pieiet pie vaicātāja un to izklāstīt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neredzams spēks atved uz Iecavu

Kategorijas