Atklāj Bauskas Kantrimūzikas festivāla vērtības

2010. gada 16. jūlijs 00:00

«Kantrifestivālam ir jāturpinās, lai arī kas notiktu,» tā svētku izskaņā teica gan pasākuma organizatori, gan arī ilggadējie fani.Piedāvājam lasītājiem īsu rezumējumu par aizvadīto festivālu, kā arī nelielu veltījumu faniem. No latviešu grupām visvairāk skatītāju pulcēja «Dakota», «Klaidonis» un «Sestā jūdze». Saistībā ar grupu panākumiem tika pieminēta ne tikai mūzika, bet arī labi organizētie fani. Kā liela ģimeneVienīgais oficiāli reģistrētais fanu klubs ir tikai grupai «Klaidonis». Tā biedri atzīst, ka arī citām grupām atbalstītāji ir organizēti, bet šāda kluba nodibināšana prasa formalitātes, kurām ne visi ir gatavi. Pašlaik fanu klubā ir 27 dalībnieki. «Pirmais, kas piesaistīja, bija mūzika. Pēc tam grupas attieksme – gan pret savu darbu, gan pret atbalstītājiem. Mēs esam draugi, kopā ar mūziķiem organizējam pasākumus un braucam ekskursijās,» stāsta fanu kluba valdes locekle Aiga Briede. Viņai piebalso otra valdes locekle Ilva Birzkope: «Mēs esam kā liela ģimene. Viņi mūs pieņem kā savējos.»Pirmā iepazīšanās notikusi «Lido» alus pagrabā. Pulcējušies vairāki mūzikas cienītāji, regulāri tikušies un beigās nolēmuši dibināt fanu klubu. I. Birzkope pastāstīja, ka uz katru «Klaidoņa» uzstāšanos ierodas kāds no atbalstītājiem. Visvairāk ir rīdzinieku, bet ir arī dalībnieki no Limbažiem, Ventspils un citām pilsētām.Šogad atkal labākās grupas nosaukumu ieguva «Sestā jūdze». Interesanti, ka arī pagājušajā gadā īsi pirms rezultātu pasludināšanas vadībā bija «Klaidonis», tomēr uzvarēja «Sestā jūdze». Šai grupai nav oficiāla fanu pulka, bet viņi vienmēr ir organizēti, un, tāpat kā «Klaidoņa» atbalstītāji, arī viņi uz koncertiem ierodas ar karogu. Mārtiņam Ružam – desmitBauskas pilskalna estrādē Kantrifestivāls notiek jau 12. gadu, bet apaļa jubileja bija vienam no tā organizatoriem – Mārtiņam Ružam, kurš desmito gadu saistīts ar festivālu. «Toreiz spēlēju «Dakotā» un biju pazīstams ar Uldi Ozoliņu. Reiz tikāmies un ierosināju pašiem organizēt festivālu. Pirmajos gados mums palīdzēja Sarmīte Rikmane un Andris Balodis. Tagad esam palikuši divatā. Kad bija ieradušies norvēģu mūziķi, viņi vaicāja, cik cilvēku organizē festivālu. Kad pateicām, ka esam divi vien, viņi brīnījās un uzsvēra – ja Norvēģijā mēs spētu divatā uztaisīt festivālu, būtu miljonāri. Mēs sakām, kā ir, – mājās arī savas sienas palīdz,» stāsta Mārtiņš Ruža.Kantrimūzikas asociācijas prezidents Uldis Ozoliņš: «Visu šo laiku neesam vēl kārtīgi salamājušies. Esam rūkuši viens uz otru, bet tandēma sadarbība ir perfekta.»M. Ruža atzīst, ka strādāt būtu daudz grūtāk, ja nebūtu Bauskas tautas nama kolektīva atbalsta. Ļoti ilgu laiku – Jāņa Matisona vadībā. Lielu paldies festivāla organizatori saka Ārijai Gailei un bijušajai Bauskas pilsētas domei.Šo gadu laikā ir izveidojusies sadarbības komanda. Īpaši ar kvalitāti apmierina SIA «Vides serviss» pakalpojumi. Negribētos mainīt nevienu no pašreizējām firmām, ar kuru iznāk sadarboties festivāla pasākuma laikā. M. Ruža atzīst, ka jaunus eksperimentus, mainot kādu no festivāla apkalpojošās jomas, nepavisam negribētos. Ratu priekšā VanadziņšVecumnieku Trušu pilsētiņa Kantrifestivālā noteikti bija šī gada jaunums, bet ierasta vērtība ir zirgi. Arī šoreiz apmeklētājiem bija iespēja pasēdēt gan zirga mugurā, gan arī izbraukt ar drošku.Arī koncerta laikā pie «Rimi» veikala varēja pasēdēt divu zirgu – pelēki dābolainā Vivaldi un rudā Ričmonda – mugurā. Savukārt ratos pa Bauskas pilskalna estrādi viesus izvadāja baltais Vanadziņš – dābolainā Vivaldi tētis. Zirgi ieradušies no Ulbrokas privātstaļļiem. Tiesa, tieši koncerta laikā «Rimi» laukumā tika piedzīvots nepatīkams atgadījums, kad zirgs nejauši iespēra bērnam pa galvu. Ar smadzeņu satricinājumu cietušo nogādāja slimnīcā. Nedaudz uzmanības zirgu tuvumā tomēr ir jāveltī ikvienam.«Ja būtu iespējams, es pasūtītu mākoņainu laiku. Karstais laiks zirgiem ir grūtākais, lai arī viņiem ir, ko ēst un arī dzert. Peldēties upē zirgi negāja – viens nedaudz pabradāja, un tas arī viss,» stāsta viena no jātniecēm Baiba Bāliņa. Darba slodze zirdziņiem bijusi gana liela, jo abus vakarus nācies vizināt apmeklētājus līdz vēlai naktij. UZZIŅAI2010. gada Kantrifestivāla viesi«The Rowers», Slovākijas grupa, kas dibināta 1971. gadā ar nosaukumu «Veslari». Marians Pal Balažs stāsta, ka grupa jau toreiz spēlējusi kantristilā, bet to vajadzējis saukt citādāk. Tāpat kā pie mums, arī Slovākijā padomju laikos Rietumu kultūru nedrīkstēja popularizēt. Savukārt pēc neatkarības iegūšanas ļoti populāra bijusi angliskošana un grupa mainījusi nosaukumu – «The Rowers». No pirmā sastāva grupā vairs neviens nav palicis. Tagad tā atpazīstama galvenokārt ar vijolnieka Františeka Jano spēli. Tieši tā piešķir dziesmām īpašo kantrinoskaņu. Raksturojot koncerta gaisotni, grupas dalībnieki atzina, ka publika Bauskā bijusi atsaucīga. Daniels T. Kouts, amerikāņu dziedātājs, pazīstams vairāk kā dziesmu sacerētājs. Pirms dažiem gadiem viņš apmeties uz dzīvi Vācijā un sapulcējis ap sevi mūziķus, kas katrs kādā jomā ir viens no labākajiem Eiropā. Daniels T. Kouts ar grupu izklaidēja skatītājus Bauskā gandrīz pusotru stundu, un tieši šie mūziķi vairākas reizes izpildīja pavadījumu zvaigžņu korim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāj Bauskas Kantrimūzikas festivāla vērtības

Kategorijas