Piebalgas magnēti

2010. gada 16. jūlijs 00:00

Ceļosim! Laimas un Mājas sarga zīmes ir īpaši simboli.Paredzot, ka pasaules okeāna līmenis tā celsies, un, iespējams, Rīga, arī Bauska būs zem ūdens, vidzemnieki no šādas kataklizmas var justies pasargāti. Piebalgas apkaime atrodas pāris simtu metru virs jūras līmeņa, tā paliktu sausumā.«Man arī šeit telts vieta atrastos,» puspajokam sacīja vēsturnieks Raitis Ābelnieks. Viņš labprāt vedina uz savu dzimto pusi daudzus, kuri izteikuši vēlēšanos būt tuvāki šim novadam. Klausīdamās īstena vidzemnieka ceļavārdos, baušķenieku grupiņa baudīja vasarīgi skaistu dienu.Katrā dzimtā pa dižgaramDzirdot mūsu gida jūsmīgos vārdus par Vecpiebalgas pļavām un vēl neredzot, ka tās sazied krāsainas, ka pilnas ar tējām derīgām zālēm, sacītais izklausījās pārspīlēti. Taču, skatot Vidzemei raksturīgo ainavu ar pakalniem, mežiem, līkumainajiem ceļiem, atklājās arī koši lauku ziedu paklāji. Tagad bez kādām aizdomām skatīšos uz paciņām, kam tik vienkāršs uzraksts «Vecpiebalgas tēja». Garšas buķete ir neparasta, un vairs nav šaubu par zālīšu piederību ekoloģiski tīriem produktiem. Neskaitīšu, kādi augi ir šīs tējas sastāvā, bet jūtams īpašais Piebalgas aromāts.Inguna Bauere sakārtojusi saturā un formā neierastāku ceļvedi «Vecpiebalga. Ieraudzīt, iepazīt, izjust». Tajā lasāms: «Un šim novadam pašā Vidzemes viducī ir īpaša aura, kas paliek sirdī uz visiem laikiem. Kā citādi skaidrot tik salīdzinoši mazas teritorijas izauklēto simtos skaitāmo latviešu gara darbinieku daudzumu? Ja parēķina vidēji – gandrīz katrā piebaldzēnu dzimtā pa dižgaram, katrā otrajā, trešajā mājā pa slavena tautieša ēnai.» Nesaukšu vārdus, jo katram taču ir savs sirdij tuvāks piebaldzēns. Manas simpātijas pieder Kārlim Skalbem, un vēl jo siltākas tās kļuva pēc grāmatas «Lizete, dzejniekam lemtā» izlasīšanas. Tādēļ jo īpaši vēlējos atkal būt «Saulrietos», Skalbes vasaras mājā.Mākoņu Katrīnas vējlukturisDaudz par tām ir stāstīts, bet tieši šeit es jaušu Piebalgas vertikāli. Tas ir Incēnu kalns, kur paceļas Latvijas tradicionālajai arhitektūrai mazāk raksturīga, skandināviskos toņos krāsota koka ēka. Ar smalkāku jušanu tverams garīgums, kas, šķiet, te iemitinājies. «Saulrietos» nav nekā lieka, kas traucētu domas lidojumam un dvēseles vieglumam. Nemaz nav jābrīnās, kāpēc Kārlis Skalbe vēlējies uz mūžu būt Incēnu kalnā, kur arī atrodas viņa, sievas Lizetes un meitas Ilzes pīšļi, pārvesti no Zviedrijas.Labvēlīgas suģestijas jau nevajag daudz, un šeit tā apņem. Nostājos uz balkona, no kura dzejnieks vēries Vid-zemes plašumā, saskatījis vairākus ezerus. Tagad skatienam atklājas tikai Alauksts, jo koki ir izauguši lieli. Piebaldzēni māju saukuši par Mākoņu Katrīnas vējlukturi, jo tolaik tā bijusi pa lielu gabalu saredzama.Vērpjamais ratiņš ģerbonīSvešākas vietas vilinājums var būt dažāds. Ko gan sacīt par Vecpiebalgas ūdensrozēm, to ir daudz, un tās ir tik skaistas! Mani saista vēl kas tāds, nekur citur godā neturēts – vērpjamais ratiņš, kas likts Vecpiebalgas ģerbonī. Jā gan, ratiņš, jo Inguna Bauere raksta, ka «tomēr lielākā vērtē Piebalgā vienmēr ir turējies smags, sviedros mērcēts, bet svētīgs darbs». Ratiņu dreimaņi – šis amats savulaik bijis ļoti izplatīts. Vecpiebalgas svētkos, ko svinēs 24. jūlijā, būs arī vērpjamo ratiņu simpozijs. Tas sācies pēc tekstilmākslinieces Dzintras Vilks rosinājuma un rīkošanas.Trīs vietās Vecpiebalgā izvietotas īpašas zīmes, kuru idejas autors ir senču dzīvesziņas popularizētājs Jānis Neimanis. Ar vietējās varas svētību trīs Mājas sargi un Laimas zīme simboliski sargā vietējos ļaudis un ciemiņus, kuri ierodas ar labām domām.Ir Vecpiebalgā vairākas senvēstures vietas, kur piestāj ekskursanti. Vērts tur pabūt un noteikti pakavēties luterāņu baznīcā, kas pēc trešās Atmodas pacēlusies no drupām un ir neatkārtojama ar akmens altāri, ar Svēto Rakstu sižetu īpaši veidotiem vizuāliem tēliem. Bet tas jau ir cits stāsts.Paceļas Piebalga tādā drošā augstumā, un, šķiet, gars te ir stiprāks, iekausēts īpašās zīmēs un arī cilvēkos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piebalgas magnēti

Kategorijas