BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lai izkļūtu no bankrota

VILNIS AUZĀNS

2010. gada 16. jūlijs 00:00

49
Lai izkļūtu no bankrota

Savas, kā arī banku pēdējo gadu nepietiekami atbildīgas darbības dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji ir nonākuši parādu slogā. Protams, nevar noņemt atbildību no kredītus ņēmušiem cilvēkiem, tomēr liela atbildības daļa pienākas tieši bankām.Nekustamo īpašumu burbulis – viens no izteiktākajiem banku politikas produktiem. Daudzi atcerēsies, kā viņiem uz mājām zvanījuši banku darbinieki, piedāvājot aizņemties ar «izdevīgiem nosacījumiem». Nespēja pateikt «nē» – rezultātu tagad varam skatīt. Lai mazinātu daudzu iedzīvotāju nepārdomātās rīcības radītās smagās sekas, Latvijas parlamentā tapa jaunais Maksātnespējas likums. Tajā ietvertās normas būtu labvēlīgas ierindas cilvēkiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Diemžēl likums palicis neizsludināts un atdots atpakaļ parlamentam otrreizējai caurskatīšanai.Jāierosina pašam Jurists Aivars Bergers skaidro pilsoņu tiesības, aizstāvot sevi no finansiālās izputināšanas. Pašreiz fizisko personu maksātnespēju regulē Maksātnespējas likums, kas stājies spēkā 2008. gada 1. janvārī. Tā mērķis ir atbrīvot personu no parāda saistībām, vienlaikus ievērojot kreditoru intereses. Tas gan nenozīmē pilnīgu parāda dzēšanu, bet gan panākt jaunu kredīta atmaksas grafiku, atbilstīgi cilvēka finansiālajai situācijai.Likums paredz, ka privātpersona maksātnespēju var ierosināt tikai pati, to noteikti nedarīs kreditors. Kopā ar pieteikumu tiesā jāiesniedz personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Tajā jānorāda personai piederošā manta, pārdošanas termiņi, kā arī iegūstamie līdzekļi. Valsts nodeva pašlaik, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 100 latu. Nepaliks bez pajumtesLīdzko maksātnespējas procesa lieta ierosināta tiesā, tiek radītas fizisko personu aizsargājošas sekas. Tiek apturētas spriedumu izpildes par dažādu parādu piedziņu. Kreditors nedrīkst prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu. Savukārt fiziskā persona nevar uzņemties jaunas parādsaistības. Būtībā, veicot šīs juridiskās darbības, cilvēks var panākt, ka viņš, nespējot laikus veikt noteiktos maksājumus, uzreiz nepaliks bez jumta virs galvas. Jāpiebilst gan, ka daudzām iecerētajām darbībām jābūt ietvertām fiziskās personas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.Vienlaikus likums paredz gadījumus, kad tiesa nepasludina personas maksātnespēju. Galvenie no tiem – ja maksātnespējas cēlonis ir personas nodoms vai rupja neuzmanība. Tiesa pati izvērtēs, kuros gadījumos persona apzināti vai aiz neuzmanības nonākusi līdz maksātnespējai. Tēriņi nebūs maziPrivātpersonai, pirms tā vēršas tiesā, vispirms vajadzētu izvērtēt savas finansiālās iespējas, jo maksātne-spējas procesa izmaksas būs jāsedz pašam. Pasludinot bankrotu, nauda būs vajadzīga administratora atlīdzībai. Pieredze liecina, ka no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā jārēķinās ar vienreizēju atlīdzību triju minimālo mēnešalgu apmērā (Ls 540), tāpat ik mēnesi administratoram nāksies maksāt minimālo algu (Ls 180). Papildus būs jāsedz izdevumi par pasta pakalpojumiem, īpašumu vērtēšanu, izsoļu organizēšanu u. tml.Kad maksātnespējas process pasludināts, cilvēks bez administratora piekrišanas nedrīkst ieķīlāt, dāvināt vai citā veidā apgrūtināt savu mantu. Likums ļauj rīkoties tikai ar tām lietām, kuru vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Bankrota procedūras maksimālais termiņš ir pieci gadi. Ja fiziskā persona izpildījusi mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, atlikušās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret personu. Tātad pēc bankrota procedūras cilvēks ir brīvs no citām atlikušajām parādsaistībām. Tiesu prakse rāda, ka fizisko personu maksātnespējas pasludināšana notiek reti. Tiesa par to lemj aptuveni 25 procentos gadījumu no visiem iesniegtajiem pieteikumiem. Jaunais Maksātnespējas likums, kas nodots Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, paredzēja ievērojami samazināt maksātne-spējas procesa termiņu no pieciem līdz diviem gadiem, kā arī samazināt procesa izmaksas. Taču pašreiz tā pieņemšana kavējas, nespējot vienoties par piemērotāko variantu, kas apmierinātu abas puses.