Cenšas saprast Latvijas lauku dzīvi

2010. gada 16. jūlijs 00:00

Stelpes pagasta zemnieku saimniecība «Ozoli» 14. jūlijā uzņēma tālākus un tuvākus viesus, arī Latvijas valdības vīrus.Saimnieks Andris Kalniņš laukos strādā pēc sirds aicinājuma un pārliecības, to nepilnās pāris stundās, uzturoties zemnieka sētā, pamanīja arī Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti un šīs delegācijas vadītājs Alberts Dess (Vācija).Par vizīti taps ziņojumsStelpietis ļoti pamatīgi raksturoja savu saimniecību, sniedzot ieskatu arī tālākā pagātnē. Skatot zemes robežu plānus, darba vizītes dalībniekiem veidojās tiešāks priekšstats par A. Kalniņa bioloģisko saimniecību. Pēc ciemošanās zemnieka sētā un fermas apskates delegācijas vadītājs Alberts Dess «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Pats esmu no Bavārijas un Latvijā jūtos brīnišķīgi. Apbrīnoju šādus amata brāļus jeb kolēģus, jo pats esmu bijis saimnieks. Pārsteidzoši, ar kādu ideālismu viņi strādā.»EP deputātiem pēc katras šādas vizītes ir jāsastāda ziņojums, kas tiks darīts arī šoreiz. A. Dess atzina, ka uz Latviju atbraucis ar lielu interesi. Viņaprāt, pirms sāk no jauna veidot lauksaimniecības politiku, ir jāapmeklē jaunās dalībvalstis un jāorientējas situācijā. Viņš arī atklāja, ka dzimis 1947. gadā, un tēvam piederējusi lauku sēta, astoņi hektāri zemes. A. Desam ir bijusi iespēja sekot līdzi tam, kā attīstās ES. Viņš rezumē, ka «jaunajās dalībvalstīs attīstīšanās process ir daudz īsāks, taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka Austrumeiropas un Viduseiropas valstu attīstība būs straujāka». Pārstāvot EP Vāciju, viesis neslēpa, ka šāds process ir arī spēcīgo valstu interesēs – Latvijā redzēta Vācijas tehnika.Latvijai vajadzīga sava sistēmaViesi interesējās par bioloģiskās saimniekošanas principiem. An-dris Kalniņš ar nožēlu sacīja, ka «Ozolos» izslauktais piens nonāk turpat, kur parasto ganāmpulku produkcija, jo Latvijā vēl nav pietiekami izvērsta bioloģiski iegūtās produkcijas pārstrāde. Viņš arī precizēja, ka puse saimniecības ieņēmumu ir no pārdotā piena, otru līdzvērtīgu daļu veido atbalsta maksājumi. Stelpietis arī atzina, ka ES subsīdijas «Ozoliem» ir nozīmīgs atspaids, jo pirmā ārzemju lietotā tehnika nopirkta, kad saņemta šī nauda.«Ozolos» bija ieradusies arī Dzidra Kreišmane, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības fanātiska aizstāve un iedzīvinātāja. Viņa uzsver to, ka «bez agrovides maksājumiem Eiropā nekādus citus maksājumus nevar veikt, tādējādi arī Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki ir guvuši papildu finansējumu». Dz. Kreišmane labi pārzina Vācijas bioloģiskās saimniekošanas praksi un stāsta, ka šajā valstī pastāv savi standarti, augstāki par Eiropas Savienības noteiktajiem. Darbojas īpaša sertifikācijas institūcija «Bioland», un 20 procentu no visas bioloģiskās produkcijas atbilst visaugstākajiem kritērijiem. Tiek veiktas plašas kampaņas, reklamējot šos produktus. Dz. Kreišmane ir pārliecināta, ka Latvija sevi varētu nodrošināt ar bioloģisko produkciju, kā tas savulaik ir bijis, taču tam vajadzīga sakārtota sistēma. Tālākā ķēde aiz ražošanas, tas ir, pārstrāde un tirdzniecība, vairs nav pietiekami sakārtota. Pašlaik Latvijā ir četri tūkstoši bioloģisko saimniecību.«Jādabū uzmanības kritiskā masa»Pēteris Viņķelis, padomnieks EP deputātes Sandras Kalnietes birojā, skaidro, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā Vācijas deputātiem ir liels balsu īpatsvars, tādēļ svarīgi, ka viņi, ieradušies Latvijā, redz, kā šeit saimnieko un nepastarpināti var gūt informāciju. Viņš arī uzsver, ka «vajag dabūt lēmumu pieņēmēju uzmanību, ar piecām minūtēm ir par maz, labi, ka komitejas pārstāvji šeit uzturas divas dienas, jo mums ir jāiegūst kritiskā uzmanības masa savai lietai».Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš arī akcentē to, ka eiroparlamentāriešiem tiek dots «reāls piemērs», kādas ir lauku attīstības problēmas, ko ļaudis dara, cik daudz Latvijā ir neapstrādātas zemes – aptuveni 30 procentu. Latvija, tāpat kā pārējās ES jaunās dalībvalstis, cer uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu, bet tā būs pakāpeniska, nevis uzreiz jūtama.EP pārstāvji vakar, 15. jūlijā, tikās ar Saeimas vadību, Eiropas lietu komisijas un Lauksaimniecības komisijas pārstāvjiem, kā arī ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām un nozares politikas ekspertiem. Sarunu galvenais temats bija Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada, kā arī Latvijas nostāja šīs politikas nākotnes veidošanā. EP deputāti vēlējās uzklausīt Saeimas deputātu, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju un Latvijas politikas ekspertu viedokli par KLP mērķiem pēc 2013. gada, tirgus kopējās organizācijas principiem, finanšu pār-dali lauku attīstības politikā, šīs politikas lomu un vietu KLP pēc 2013. gada.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cenšas saprast Latvijas lauku dzīvi

Kategorijas