Dabas likumībās neiejaucas

Diezin vai Zemgalē varētu izveidot tik konsekventu bioloģisko saimniecību, kāda ir «Lielkrūzes» Jaunpiebalgas novadā, jo mūsu reģions vairāk piemērots intensīvai saimniekošanai.«Lielkrūzēs» ir tā lieliskā sakritība – vide, kas pasargāta no specializācijas, un arī cilvēki, kuriem zaļais dzīvesveids nav ārēja izpausme, bet dziļi izjusts, pārdomāts, pieņemts un īstenots. Dažādi to var vērtēt, un neba tāda saimniekošana vien vajadzīga, taču Dolmaņi ir paraugs tādam lauku dzīves modelim, kas pārmantots no senčiem un saskaņots ar dabas likumībām.Peļņa nav svarīgākaisSaimnieks Guntars Dolmanis viesus mēdz sagaidīt, nodziedot paša sacerētu himnu, un mastā ir pacelts saimniecības karogs. Līdzās viņam arī sieva Valentīna. Viņi un trīs meitas spēj izdarīt ļoti daudz. Valentīna īsos vārdos raksturoja dzimtas darbu: «Mēs esam pašpietiekami.»Saimniekošanai ir gluži citādāka filozofija nekā ierastā, jo «Lielkrūzēm» svarīgākais nav peļņa, bet «zemi un citus resursus izmantot, lai tie netiktu noplicināti, lai saglabātos». Kā tas tiek īstenots? Tikai daži piemēri. G. Dolmanis ir profesionāls mežinieks, saimniekam pieder 40 hektāru meža. Tā izstrādē viņš ir saudzīgs, neizstrādājot mežu kailcirtē, bet zaļajai rotai piemērojot tās dabiskās likumības un neiejaucoties ar mūsdienīgām metodēm. Šķiet, tādu attieksmi sajūt arī dzīvā radība. Netālu no «Lielkrū-zēm» ligzdo zivju ērglis. Būdams dabas draugs, Guntars ar tālskati vēro, kā klājas šim putnam, kurš ūdenskrātuves pasargā no zivju gārņa valdonības un lielās ēstgribas, gādājot maltīti dīķos un traucējot tā iemītniecēm.Valentīna papildina saimnieku, bilstot, ka «Lielkrūzēs» nemaz neizmanto ķimikālijas, nekad nemiglo kartupeļus. Šeit ievēro principu, ka dabā viss labi sakārtots un, ar ķīmiju iznīdējot vaboles, iet bojā arī citi kukaiņi. Dolmaņi audzē gaļas liellopus, kas, palaisti pļavās, noēd zāli un uztur šo platību dabisko dzīvotspēju.«Lielkrūzēs» viss ar apdomu veidots. Septiņi dīķi aizņem desmit hektāru, un šī ūdens platība labi pasargā no salnām. Ēkas, kur piedāvā mitināties ekskursantiem, būvētas no koka. Pat tualete ir ekoloģiska.Urbjas cauri papīru kalniemValentīna ir pedagoģe, un viņa vada Jaunpiebalgas tautskolu, daudz labu mācību dodot vietējiem ļaudīm. Viņai ir tāds labs salīdzinājums par riteņbraucējiem, kas traucas pirmie, kamēr aizmugurējie sataupa spēkus un tiek pašā priekšā. Šī atziņa ļauj tiešāk saprast, ka Dolmaņiem sarežģītāk īstenot projektus, jo viņi sāk pirmie, tad nosacījumi mainās un citi izraujas priekšā. Tādēļ joprojām nav pabeigta lielas rijas veidolā celtas ēkas izbūve, kur varētu izvietot vairāk viesu, rīkot plaša mēroga seminārus. Par dažādām formalitātēm, ko nākas kārtot projektu un citā sakarā, Guntars Dolmanis ir tiešs: «Tie ir tādi papīru kalni, kādi agrāk nekad nav bijuši.»Latviskums «Lielkrūzēs» ielikts ne tikai taustāmajā un redzamajā. Šeit rīko Līgosvētkus ar dziedāšanu un kaimiņu aplīgošanu, šeit notiek arī puķu dienas. Saimnieku viesmīlība ir ieturēta ziemeļnieciskā stilā, nevis dienvidnieku temperamentam raksturīga.Atbildīgi par vidiDolmaņi zaļā dzīvesveida ideju ir vērsuši plašumā un izveidojuši biedrību «Vides biedrība «Krūzes»», kuras jēga izteikta šādos vārdos: «Mēs esam atbildīgi par dabisku vidi, saglabājot to nākamajām paaudzēm.» Šajā organizācijā apvienojušies ar lauku vides problēmām saistīti Latvijas iedzīvotāji – mežu, ūdeņu, lauku apsaimniekotāji, vides speciālisti, kā arī sabiedriskas partnerorganizācijas un ārzemju partneri, stāsta Valentīna Dolmane.Biedrība pēta līdzsvarotu zemes apsaimniekošanu, apvienojot dabas aizsardzības un ražošanas intereses, balstoties uz tautas tradīcijām, tādējādi nodrošinot videi nekaitīgu, ilgtspējīgu ražošanu. Tā dod novērtējumu par vides kvalitātes nozīmi bioloģiskajā lauksaimniecībā, izvērtē, kādu iespaidu rada valsts likumdošanas normas pret to, un nodarbojas ar vides izglītību un pētniecību Latvijā un Austrumeiropā.Bauskas lauku konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka ne reizi vien bijusi «Lielkrūzēs» un uzskata, ka tāds garīgs piepildījums Dolmaņiem dod spēku ikdienišķajiem darbiem, kuros nereti tiek zaudēts plašāks redzējums ārpus savas sētas. Valentīna ir bijusi arī laureāte Latvijas radošo lauku sieviešu konkursā. UZZIŅAIBiedrības «Vides biedrība «Krūzes»» darbības virzieni:pētniecība, kas ietver mūsdienu bioloģiski daudzveidīgo teritoriju klātbūtnes un sugu daudzveidības ietekmes attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas procesu un latviskās dzīvesziņas saglabāšanu;nacionālās lauksaimniecības tradīciju uzturēšana, starptautiska novērtēšana;dzīvnieku valsts daudzveidības ietekme bioloģiskajā lauksaimniecībā;bioloģiskās daudzveidības izpēte lauksaimniecībā izmantojamās zemes teritorijā;blakusteritoriju (mežu, ūdeņu), dzīvās radības ietekme uz lauksaimniecības zemi un novērtējums.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»