Diskusiju virpulis ap piemiņas monumentu

2010. gada 21. jūlijs 00:00

Bauskā, Rīgas ielā 35, brīvajā teritorijā, pretim bijušajam veikalam «Sports Bauskā», paredzēts izbūvēt piemiņas monumentu holokaustā iznīcinātajai Bauskas ebreju kopienai. Nepieciešamie dokumenti sākti kārtot jau 2006. gada vasarā, taču reāli darbi tā arī nav notikuši.Bauskas novada Būvvalde šī gada aprīlī atteicās pagarināt plānošanas un arhitektūras uzdevumu biedrības «Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome» pilnvarotajam uzņēmumam SIA «Malas». Tas aizsāka strīdu starp biedrību, arī SIA «Malas», un Bauskas novada domi. Jūlijā deputāti trijās sēdēs sprieda un vērtēja Būvvaldes rīcību. Apvienotajā finanšu komitejas sēdē 15. jū-lijā tika atcelts Būvvaldes lēmums atteikt plānošanas un arhitektūras uzdevuma pagarināšanu. Vienlaikus deputāti uzdeva Būvvaldes vadītājam Aleksandram Paklonam izdot jaunu administratīvo aktu šajā lietā. Galīgais lēmums gan vēl jāpieņem domes sēdē rīt, 22. jūlijā. Situācija mainījusiesIzklāstot notikumu gaitu, novada domes juridiskās nodaļas vadītājs Modris Mākulēns skaidroja, ka Būvvaldei neesot bijis likumiska pamata nepagarināt plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Turklāt iepriekš Bauskas pilsētas dome ar Ebreju kopienu noslēgusi zemes nomas līgumu uz 20 gadiem. Ja reiz pilsētas vadība izrādījusi labvēlību piemiņas monumenta būvei, novada domei nav pamata to noliegt.Būvvaldes vadītājs Aleksandrs Paklons skaidroja, ka situācija mainījusies. Pilsētas plānojumā noteikts, ka šajā zemesgabalā īstenojama jaukta dzīvojamā un darījuma iestāžu apbūve. Tas ļauj šajā vietā būvēt reliģisku iestādi, tomēr monuments tā pašreizējā variantā nekādi neatbilst šīm prasībām. Objekts neatbilst arī vēsturiskajam pilsētvides tēlam, skaidroja Aleksandrs Paklons. Turklāt kopiena, kas nomas tiesības uz šo zemesgabalu ieguvusi pirms vairākiem gadiem, nav izrādījusi nekādas aktivitātes. Pašvaldība teritoriju vairākkārt sakopusi par saviem līdzekļiem. Neiederas vecpilsētāDiskusijās aktīvi iesaistījās vairāki deputāti. «Mēs noteikti neesam pret ideju, piemiņas zīme nomocītajiem cilvēkiem ir nepieciešama. Tomēr šim objektam vajadzētu rast vietu citur pilsētā. Uzskatu, ka pašvaldībai, Būvvaldei jārod dialogs ar Ebreju kopienu. Ir jārunā, nevis jādomā par iespējamajiem tiesas darbiem,» tā deputāte Vera Grigorjeva. A. Paklons skaidroja, ka savulaik ieteicis biedrībai piemiņas monumentu uzstādīt Biržu ielā, bijušajos ebreju kapos. Taču šī ideja nav guvusi atbalstu.«Vecpilsētas ainavā piemiņas zīme, īpaši tādā izpildījumā, kā skicēs mēs to redzam, noteikti neiederas. Ja te savulaik bijusi sinagoga, lai biedrība to atjauno. Lai būvē ēku, kas varētu būt ebreju kultūras centrs. Savukārt monumentam jārod vieta citur,» sprieda deputāts Uldis Kolužs. Deputāte Ārija Gaile pauda neizpratni, kāpēc savulaik nekādu iebildumu pret monumenta būvi nav bijis, firmai izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums, taču tagad radušās iebildes. Deputātiem sagatavotajā skaidrojumā gan norādīts, ka savulaik šāda piemiņas objekta izbūvei atbalstu sniegusi Latvijas valdība, atsevišķas ministrijas. Izskanēja arī apgalvojums, ka jautājumu labvēlīgi lemt netieši rosinājusi arī Valsts prezidenta kanceleja. Deputāti atzina, ka šī tēma ir emocionāli ļoti jūtīga, jebkurš negatīvs lēmums var izraisīt plašu sabiedrisko rezonansi. Tomēr ir jādomā arī par pilsētvides ansambļa vienotību, tostarp respektējot vecpilsētas apbūves īpatnības.«Bauskas Dzīve» lūdza šo situāciju komentēt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Līdzko tiks saņemta atbilde, iepazīstināsim ar to arī laikraksta lasītājus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Diskusiju virpulis ap piemiņas monumentu

Kategorijas