Ar hercoga atļauju tirgo zāles

2010. gada 21. jūlijs 00:00

Vēstures mozaīka. Aptiekas Bauskā un apkārtnē.Rakstītā informācija liecina, ka jau 17. gadsimtā Bauskā ir bijušas vairākas aptiekas, kas ierīkotas ar Kurzemes hercoga atļauju. 1643. gadā pilsētā minēts aptiekārs Kēlers, bet gadsimta vidū – farmaceiti Badendiks un Briskoviuss, kas bija saņēmuši atļaujas tirgoties ar zālēm Bauskā.Vecākajai 250 gadu1760. gada 20. augustā farmaceits Kube saņēma Kurzemes hercoga atļauju ierīkot aptieku Bauskā, Tirgus laukuma malā. Pēc tam, līdz 20. gs. sākumam, šai aptiekai secīgi bija nomainījušies 15 īpašnieku – visi vācieši, bet 1902. gadā aptieku Tirgus laukuma malā (tag. Kalna ielā 10) savā īpašumā ieguva Teodors Aleksandrs Tīrmanis, kurš ap šo laiku uzbūvēja arī līdz mūsdienām saglabājušos divstāvu koka namu. Pēc jaunā īpašnieka vārda aptieku turpmāk dēvēja par Tīrmaņa aptieku. Kad 1939. gada nogalē notika vāciešu repatriācija, izceļoja arī aptiekas īpašnieks vācietis Alfreds Tīrmanis, un aptieka kļuva par valsts aptieku.Turpmākajā laikā, līdz kara beigām, tās nosaukums bija Tirgus aptieka. Padomju laikā līdz 1952. gadam aptiekas nosaukums bija Latvijas PSR Galvenās aptieku pārvaldes (GAP) 156. aptieka, bet pēc 1952. gada – Latvijas PSR GAP 67. aptieka. Padomju laikā tā bija arī vienīgā aptieka pilsētā. Kad 1974. gada sākumā līdzās jaunajai Bauskas poliklīnikai uzbūvēja jauno aptiekas ēku, pilsētas vienīgā aptieka no savas vecās ēkas toreizējā Padomju ielā pārcēlās uz jaunām telpām Dārza ielā 7, kur tā atrodas joprojām un šogad var atzīmēt darbības 250. gadadienu.Ēkas vietā tukšums1797. gada 19. septembrī Bauskā, Sudmalu ielā (tag. Rīgas ielā), tika atvērta vēl viena aptieka, un, tāpat kā iepriekšminētajai, arī šai aptiekai līdz 19. – 20. gadsimta mijai secīgi bija nomainījušies vairāki īpašnieki (kopskaitā 22). 1899. gadā aptieku īpašumā ieguva vācietis Vilhelms Zeiberts, pēc kura vārda tā baušķeniekiem turpmāk bija pazīstama kā Zeiberta aptieka. Līdzīgi kā Tīrmaņu ģimene, arī Zeibertu ģimene 1939. gada nogalē repatriējās, un 1939. gada 12. novembrī aptieku slēdza.Ēka gāja bojā Otrā pasaules kara izskaņā – 1944. gada septembra kauju laikā. Mūsdienās bijušās aptiekas ēkas vietā Rīgas ielā, starp 14. un 16. namu, iepretim alus fabrikai, ir tukšs laukumiņš.Īpašniece arī slimokaseVeidojot kopēju ieguldījumu, Bauskas pilsētas un apriņķa valde, kā arī Bauskas Apvienotā strādnieku un kalpotāju slimokase 1923. gada beigās Grīšļa namā (tag. Plūdoņa ielā 14) atvēra Bauskas pilsētas Sabiedrisko aptieku. 1931. gadā par aptiekas kopīpašnieku kļuva arī Jelgavas 1. slimokase, bet 1937. gadā – Bauskas apriņķa lauku pašvaldību fonds. Līdz 1944. gada septembrim, kamēr pastāvēja Bauskas Sabiedriskā aptieka, to secīgi bija pārvaldījuši septiņi pārvaldnieki (vadītāji), kuru vidū bija arī vecākās paaudzes baušķeniekiem zināmā farmaceite Elza Šulcs, kas no 1944. līdz 1950. gadam bija iepriekšminētās GAP 156. aptiekas (agrākās Tirgus aptiekas) pārvaldniece, bet pēc tam ilgus gadus strādāja vienīgajā Bauskas pilsētas aptiekā.Mūsdienās Bauskā darbojas vairākas aptiekas, taču pirmā, kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 1993. gada 16. aprīlī saņēma privātaptiekas darbības licenci, bija SIA «Farmserviss» piederošā Rātsnama aptieka, kas atradās bijušajā pilsētas rātsnamā – pašreizējās «Mēness aptiekas» vietā.Joprojām turpatPuslīdz droša informācija par Bauskas apkārtnē esošajām aptiekām ir kopš 19. gadsimta. Zināms, ka Skaistkalnē lauku aptieka atvērta 1858. gadā, Vecmuižā (Vecumniekos) – 1883. gadā, Bērstelē un Mežotnē – 1888. gadā, bet Svitenē lauku aptieka darbu sāka 1889. gadā. Vēl vairākas aptiekas Bauskas apriņķa pagastos tika atvērtas 19. gadsimta 20. – 30. gados, bet 1884. gadā Iecavā atvērtā lauku aptieka ar dažādiem nosaukumiem, īpašniekiem un vēsturi joprojām darbojas savā pirmajā namā tagadējās Rīgas un Edvarta Virzas ielas stūrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar hercoga atļauju tirgo zāles

Kategorijas