Komentāri: amatniecība

2010. gada 23. jūlijs 00:00

Iederas lauku sētās VELGA KATKEVIČA, rokdarbu veikala darbnīcas «Liepiņa» vadītāja:Amatnieku izstrādājumi, manuprāt, vairāk iederas lauku sētā, papildinot to un parādot reālu pagātnes nodarbi. Savulaik katrā sētā bija kāds amatnieks, jo naudas bija maz un preces mainīja pret precēm. Arī mūsdienās izveidotajos tūrisma objektos, lauku sētās, amatnieki iederētos, piemēram, Uzvarā.Bārbeles pagasta Ausekļu dzirnavās kopā ar lauku dzīvesveidu varētu demonstrēt podniecību, aušanu un citus amatniecības veidus. Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā ir brīvdabas muzejs, kur patiešām strādā amatnieki – audēji, stikla pūtēji, maizes cepēji un citi. Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā amatnieki ir, bet pastāvīgi kā Stokholmā viņi nedarbojas. Lai arī Bauska ir mazpilsēta, tomēr šajā urbanizētajā vidē amatnieki ne īpaši iederas, jo tam nav atbilstošas vēsturiskās vides. Nav arī jauno amatnieku, kas vēlētos strādāt šajā jomā. Jaunajiem cilvēkiem vajag naudu un līdzekļus, tāpēc ar amatniecību visbiežāk nodarbojas vecāki ļaudis, kuriem tas ir hobijs un reizē arī papildu ienākums pie pensijas. Turklāt laukos lētāk pieejami materiāli un vispār zemāka dzīves dārdzība. Diez vai kāds no turienes nāks strādāt uz pilsētu.Daudz neizmantotu iespēju INDRA LIEPA, Bauskas mākslas salona «Meistars Gothards» vadītāja:Pilsēta noteikti varētu kļūt par Dienvidzemgales mākslas un amatniecības centru. Tādas amatnieku pilsētiņas ir daudzās Eiropas valstīs. Tūristu organizētās grupas, kas diendienā apmeklē Rundāles pili un parku, vajadzētu prast gudri ieinteresēt par amatniecību. Manuprāt, vispirms būtu nepieciešams izstrādāt amatniecības attīstības koncepciju, norišu plānu. Bez novada pašvaldības iesaistīšanās procesā noteikti nevarēs iztikt, turklāt ir vajadzīgs prasmīgs menedžeris. Amatniecības popularizēšanas un tradīciju pārmantošanas virzienu saskatu arī pieredzējušu amatnieku un jaunu entuziastu sadarbībā. Mums ir vēl neizmantots potenciāls. Joprojām neesam spējuši īsti novērtēt un celt godā izcilu kokamatnieku un restauratoru Aivaru Studentu. Bauskā darbojas Ulda Šulca un Aleksandra Belševica metālkalšanas uzņēmums. Tur strādā perspektīvs māceklis Mareks Rubulis. Domāju, ka ir nepieciešams apvienot arī pilsētas apkārtnē strādājošos keramiķus. Tautas lietišķās mākslas studijā «Bauska» ir teicamas audējas, Rīgas amatniecības vidusskolā mācās daudz jauniešu no Bauskas un kaimiņu novadiem. Vajadzētu arī viņus ieinteresēt amatniecības aktivitātēs. Jāmeklē idejas īstenotājs ELĪNA KŪLA-BRAŽE, Amatniecības festivāla organizatore:Ievērojot vairākus nosacījumus, Bauska patiešām nākotnē varētu kļūt par Zemgales mākslas un amatniecības pilsētiņu. Šādas pilsētas tēlu veido amatnieki. Viņu aktivitātes Bauskā nākotnē atkarīgas no vairākiem faktoriem. Pirmais no tiem ir tradīciju kopšana un pārmantošana. Svarīga ir arī amatnieku uzņēmējdarbībai labvēlīga ekonomiskā vide. Nozīmīgs ir profesionāls amatniecības izstrādājumu mārketings, iespējas pārdot amatniecības izstrādājumus veikalos Bauskā un citās Latvijas pilsētās. Ļoti ceru, ka Bauskas kā amatnieku pilsētas tēla veidošanu veicinās sadarbība ar pašvaldību institūcijām un uzņēmējiem. Svarīga ir iespēja saņemt dažādu Eiropas fondu finansiālo atbalstu. Galvenais – jābūt cilvēkiem, kādam fanātiskam vadītājam, kas šo ideju uzturētu, iestātos par to un patiešām panāktu tās īstenošanu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: amatniecība

Kategorijas