Rast prieku ik sīkumā

Ceļosim! Uz Balviem – pēc miera un latgaliskā šarma.Stārķu knābju klabināšana, bišu sanoņa – tās arī vienīgās skaņas, kas priekšpusdienā dzirdamas Latgales pusē, Rugājos pie Balviem. Tāds pats fantastisks miers un klusums, ko pārtrauc tikai bišu spiets milzu liepā, valda Viļakā pie pareizticīgo baznīcas, pie īpaši izcilās katoļu baznīcas, ko arhitektūras lietpratēji dēvē par «gotikas rozi». Abas sakrālās celtnes ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.Nedaudz trokšņaināk ir vienīgi uz Pitalovas ceļa, kur automobiļu rinda gaida iespēju pārbraukt robežu. Cik tālu varam saskatīt, visi vieglie auto ir ar Latvijas numura zīmēm. Vietējie dodoties darbā – ik dienas braucot uz Krieviju pēc lētākām precēm, tad tās Latvijas pusē iztirgojot, pelnoties arī ar rindas aizņemšanu. Jādzīvo ir, kā māk, tā kustas. Un vispār šīs puses ļaudis var apbrīnot par viņu nezūdošo dzīvesprieku, ko viņi rod pat sīkumos. Nesastapu nevienu, kas gaustos un žēlotos.UnikālaisBalvu puses problēma ir, kā piesaistīt tūristus, jo patiesībā ar baznīcām vien, skaisto dabu un klusumu diezin vai pietiek, lai brauktu turp tos 220 kilometrus no Rīgas.Tomēr balvenieši pratuši atrast asprātīgu piesaisti pilsētai, kaut vai reklamējot tās unikalitāti. Kas tad ir unikālais Balvos?Balveniešiem saule lec par trim minūtēm agrāk nekā rīdziniekiem; Balvu Tautas teātra 100. jubilejas ķiršu dārzs pie Balvu kultūras un atpūtas centra; dižozols, kura apkārtmērs ir 504 cm, «Lāča dārzā»; «Dieva acs» Balvu Romas katoļu baznīcā; Partizānu ielai nekad nav mainīts nosaukums; vienīgā vieta Latvijā, kur ir divi partizānu pieminekļi; Balvu muižas ēkā ir uzieta telpa, kurai nav ieejas. Interesanti veidots mārketings. Uzķeramies uz šī āķa un braucam uz Balviem? Aicinu ikvienu Bauskā padomāt, kas ir unikālais mūsu pilsētai.LāčiBalvos, protams, jāapmeklē Lāča dārzs, kas vilina ar lielajiem akmeņiem, bērnu rotaļu pilsētiņu, rampu skrituļot un skeitot gribētājiem, Mīlestības tiltiņu un citām jaukām atpūtas iespējām. Tas ir lazdu alejas iekļautais muižas augļu dārzs, kura centrā vēl joprojām atrodas dzimtcilvēku raktais dīķis ar saliņu.Nosaukumu «Lāča dārzs» parks mantojis no dārza īpašnieka pulkveža Kārļa Lāča. Pašlaik dārzā redzami 49 lieli laukakmeņi – gandrīz visi Latvijā sastopamie laukakmeņu veidi. Lāča dārzā atrodas Ērika Kanaviņa Seno amatu darb-nīca, kur var vērot galdnieka, kalēja un citu amatnieku rosīšanos, pašiem pārbaudīt arī šūšanas un kulinārijas prasmes. Darbnīcā apmeklētājam skatāma arī seno lietu kolekcija.2007. gadā Ēriks Kanaviņš izgatavojis un Lāča dārzā izvietojis veselu lāču ģimeni koka skulptūrās.Vēl Balvos trīs ezeri aicina makšķerniekus, peldētājus un visus, kas vēlas atpūsties pie ūdeņiem. Pilsētiņa ir mīlīga un sakopta.Balveniešiem īpaši labi padodas festivālu rīkošana, bijām aculiecinieki Latvijas amatierteātru festivālam. Tas būtu viens no tūrisma produktiem, kas tur izvēršams un kopjams.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»