Izmanto iespējas

80 gadu jubileju svin Velta Stankeviča.Velta ir dzimusi Daugavpilī. Gaviļniece teic, ka pilsēta pa šo laiku stipri mainījusies, it īpaši tās etniskais sastāvs: «Toreiz krievu valoda nebija dominējošā. Visur, kur vien skatījies, bija ebreju tirgotāji.»Kā vienu no spilgtākajām epizodēm iz savas bērnības dzimtajā pusē gaviļniece min 1940. gada jūnija vidu, kad Stropu estrādē Daugavpilī risinājās pirmie Latgales dziesmu svētki. «Visi ļoti gaidījām Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tad saņēmām ziņu, ka viņš neparedzētu apstākļu dēļ nevarēs atbraukt. Cilvēki vēl nezināja, ka padomju karaspēks bija šķērsojis Latvijas robežu,» stāsta jubilāre. Viņas tēvs tolaik bijis pilsētas jātnieku pulka seržants. Līdz ar padomju armijas ienākšanu pulks izformēts, un tā sastāvs kopā ar ģimenēm galvenokārt devies bēgļu gaitās rietumu virzienā. Nekur tālu nav jādodasTolaik gaviļnieces ģimene bez lielas pārliecības par to, ka pēc brītiņa nebūs jau atkal jāpako somas un jāturpina migrēšana, apmetusies uz dzīvi Iecavā. Par spīti bažām, dzīve šai pusē aizritējusi bez lieliem starpgadījumiem. Velta pabeigusi vietējo pamatskolu un, izmantojot izdevību, ka radi dzīvo galvaspilsētā, iestājusies Rīgas 2. vidusskolā. Pēc tās absolvēšanas mācījusies Bulduros. Pēc agronoma diploma saņemšanas jubilārei norādīts, ka viņai būs jāstrādā Aknīstes mašīnu un traktoru stacijā. «Nebiju jau diži apmierināta par šādu lēmumu, jo tas atradās diezgan tālu no mājām, taču runāt pretī priekšniekiem arī negribējās. Aizbraucu uz Aknīsti, bet izrādījās, ka mani tur pat īsti nevajag. Ar priecīgu prātu atgriezos Iecavā,» atklāj gaviļniece. Šeit atrasts darbs padomju saimniecībā «Dartija», kas vēlāk pārtapusi par «Progresu». Politika neinteresēSaimniecībā Velta nostrādājusi 36 ga-dus, karjeras kāpnes sākusi kā brigadiera palīdze, brigadiere, laborante un beigusi kā lopu barošanas punkta vadītāja. «Kas mums bija par buļļiem! Vedām uz izstādēm izrādīt savus lepnumus Maskavā un citur plašajā savienībā. Tā bija arī laba iespēja paceļot. Neaizmirstams ir brauciens pāri Baikāla ezeram. Lai tas ir ļoti dziļš, ūdens bija tik dzidrs, ka varēja redzēt cauri katru sīkāko zemūdens objektu,» stāsta jubilāre.Izstādes nav bijis vienīgais ceļojumu iemesls, iecavniecei bijis jāapmeklē arī sanatorijas, tostarp arī tādas, kas atradušās Eiropas dienvidu un centrālajā daļā – Vācijā, Ungārijā un Dienvidslāvijā. «Esmu apmierināta, ka toreiz varēju izmantot tik daudz iespēju, protams, savu lomu spēlēja arī partija, kurā biju iestājusies, taču tas netika darīts tādēļ, ka man interesētu politika. Par to man vispār nav, ko runāt, neinteresē,» atklāj jubilāre.Puķes bez jēgasVēl darba gados iecavniece aktīvi iesaistījusies saimniecības pašdarbības kolektīvos. Poļu izcelsmes puisis Česlavs, ar ko viņa salikta kopā dejās, iemīlēts, un abi apprecējušies. Ģimenē izauguši dēli Andis un Guntis. Katru dienu Velta brauc ciemos pie abiem dēliem. Starp abu mājām ir ierīkots košs dārzs, kurā katram ģimenes loceklim iedalīts savs stūrītis.«Esmu liela kolekcionāre. Dālijas, lilijas, narcises, tulpes un citas sīpolpuķes man ir bez jēgas,» nosmejas Velta. Pēc viņas domām, rosīšanās pie zaļumiem spēj uzturēt labā formā. «Nevaru tā vienkārši nosēdēt, ieslēgta četrās sienās.» Taču darbošanās vienatnē bez lielā palīga mazdēla Gata arī nebūtu iespējama. Pirms diviem gadiem konkursā «Skaistākais daiļdārzs un lauku sēta Iecavas novadā» Stankeviču ģimenes dārzs atzīts par vienu no skaistākajiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»