BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gadi iet, vērtības nezūd

KRISTAPS ĀBELNIEKS

2010. gada 13. augusts 00:00

61
Gadi iet, vērtības nezūd

66 gadu jubileju svin Anna Spēka.Kopš laika, kad dienas gaismu ieraudzīja mūsu avīzītes priekšgājējs «Bauskas Darbs» un tā uzticīgā lasītāja codiete Anna Spēka, pagājuši 66 gadi. Gaviļniece atklāj, ka ir dzimusi Iecavā un, cik vien viņa sevi spēj atcerēties, «Bauskas Dzīve», «Komunisma Ceļš» un «Bauskas Darbs» vienmēr ir bijuši lasīti viņas ģimenē. Glabā rakstuDivdesmit divu gadu vecumā gaviļniece Bauskas avīzītē iekļuvusi pirmo reizi. Tā laika korespondents I. Romānovs raksta, ka Annu (toreiz vēl Žubi) kopā ar citām studentēm sastapis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas gaitenī. Studentes saspringtā sejas izteiksme un grāmatu kaudze rokās žurnālistam likusi domāt, ka tūlīt viņai būs jāatbild eksaminatoram. Pēc sasveicināšanās Anna veltījusi skopu smaidu un paskaidrojusi: «Eksāmenu ķīmijā nokārtoju uz «labi». Taču vēl jāatbild trim kursabiedrēm. Kamēr viņas nav saņēmušas atzīmes, lūk, arī nevaru beigt nervozēt.» Rakstu par sevi codiete izgriezusi un visus šos gadus rūpīgi glabājusi. Gaida sacensību rezultātusLaikā, kad Anna bija nodibinājusi savu ģimeni, bieži vien avīzē ticis pieminēts viņas vīrs Alfrēds. «Viņš bija kombainieris, un speciāli viņiem tika rīkotas sacensības, kurās noskaidroja labāko. Rezultātu tabulas vienmēr bija publicētas «Komunisma Ceļā». Vienu reizi Alfrēds bija pat pašā augšgalā,» stāsta jubilāre. Anna atzīst, ka publikācijas par šīm sacensībām viņas ģimenē ir bijušas pašas gaidītākās.«Tad vēl bija tie garie komunistu partijas atreferējumi. Studentiem tie bija jāmācās no galvas. Traks varēja palikt. Paldies Dievam, nekas tāds vairs netiek publicēts,» atzīst codiete. Taču viņai ir žēl, ka arī daudzas labas lietas pēc Padomju savienības sabrukšanas ir «izdzēstas» un aizmirstas. Gaviļniecei grūti noskatīties uz visām būvēm, kas tolaik par dārgu naudu celtas un nu atstātas bez pielietojuma nolemtībai. Attaisno cerībasLai arī kādi apstākļi apkārt valdītu, jubilāre saglabā dzīvesprieku. Četrdesmit seši gadi pagājuši, kopš jau minētais korespondents codietei veltījis šādus vārdus: «Anna, tāpat kā agrāk, ir čakla, sabiedriska, izpalīdzīga, mācās labi un sekmīgi kārto ieskaites un eksāmenus. Viņa godam attaisno saimniecības vadītāju lielo uzticību.» Šie vārdi ir attiecināmi uz gaviļnieci arī tagad. Nu saimniecības vietā Anna attaisno savas darbavietas – lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmuma SIA «ESA» – uzticību, bet eksāmenus aizstāj dažnedažādie kursi un datora iemaņu apgūšana.