BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ikdienas kartē saliek drošus pieturas punktus

MĀRĪTE OZOLIŅA

2010. gada 15. septembris 00:00

53
Ikdienas kartē saliek drošus pieturas punktus

Reti gadās sastapt lauksaimnieku, kurš negaustos par darbu savā nozarē. Tādēļ jo vairāk pārsteidza svitenieks Vitālijs Kukuts, kuram ikdiena savā zemnieku saimniecībā «Mazdīķīši» ir sakārtota un ar paša būtību saskaņota.Atbildi uz jautājumu, kā tas izdodas, neviļus pasaka priekšā kolēģi, bilstot, ka Vitālijs izvērtējis, ko viņš spēj izdarīt bez algotiem strādniekiem.Apsver katru soliStāvot pie ziemāju lauka, kas apstrādāts tik gluds kā galds, svitenieks teic, ka «viss jau apsēts». Viņu nav aizkavējušas šīs vasaras lietavas, tikai pagājusī ziema nedaudz skādējusi sējumiem, taču ražību tā nav īpaši ietekmējusi. Kviešu iekūlums bijis vidēji piecas tonnas, rapšu – trīs tonnas no hektāra. Vitālijs neslēpj, ka viņam ir sava tehnoloģija, par kuru pārliecinājies, apstrādājot zemi. Vienu gadu arklu noregulē dziļāk, bet pēc tam pāris rudeņus arums ir seklāks. Tad, izmantojot mūsdienīgus augsnes apstrādes agregātus, arī Zemgales smagā augsne ir gana sačubināta.Kukutu ģimenē izaudzināti trīs dēli, un viņi tēvam ir pirmie palīgi, izvēloties, kādu firmu tehniku gādāt, lēšot, kas izdevīgāk zemniekam, kurš apsaimnieko nelielu platību. Viņam ir piedāvāts iznomāt zemi, bet V. Kukuts aplēsis, ka tas nebūtu izdevīgi. Par dēliem tēvam prieks, jo «cits citam palīdzam, kad klājas grūtāk».Vitālijs, būdams traktorists un šoferis, labi prot uzturēt spēkratus un agregātus. Viņš nekritizē vecos modeļus, jo pietiekami labi noder MTZ markas traktori, un ražas vākšanā vecā «Jeņiseja» arī nav pievīlusi. Otro gadu kūlumu svitenieks uz Eleju ved ar traktora piekabi, jo «tā ir lētāk, mašīnas sagatavošana tehniskajai apskatei un ar to saistītās izmaksas būtu kāds tūkstotis latu». Tā ik uz soļa Vitālijam ir sava argumentācija par darāmo. Sēklu, piemēram, viņš pērk no zemnieku saimniecības «Zemgaļi», kurai tās gatavošana ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.Svitenieks jau sasniedzis pensijas gadus, bet nedomā pārtraukt strādāt savos laukos, piemetinot, ka «bez darba es prātā sajuktu». Zemnieks atgādināja epizodi, kas viņu novedusi līdz slimnīcai. Sprāgstot riepai, gūtas traumas un salauzta roka. Pēc trīs dienām, ko pavadījis slimnīcā Rīgā, viņš atkal sēdies traktorā. Ārsts esot tik vien bildis: «Vai tu patiešām esi traks?!» Ātrāk izārstēties palīdzējusi arī draudzene Mirdza, kura labi pārzina ārstniecības augus un prot izvēlēties katrai vainai piemērotāko.Sadarbība garantē stabilitātiKopš 1992. gada V. Kukuts ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» biedrs. «Tā gan ir brīnumiestāde. To apmeklējot, vienmēr jūties kā cilvēks, kas ir gaidīts,» teic Vitālijs un atklāj, ka daudz ko ir iemācījies, piedaloties semināros, saņemot agronomu konsultācijas. Svarīga, viņaprāt, arī godīga attieksme pret zemnieku. Šogad grāmatvedības lietas uzticēts kārtot šai sabiedrībai, tāpat arī nopelnītās naudas atlikums glabājas «Latrapsā», un tiek pieprasīts, kad tā ir visvairāk vajadzīga.It kā vienkāršas patiesības, kas katram saimniekotājam labi zināmas. Taču ikviens šīs ķēdes posms ir nozīmīgs, un Vitālijs spēj to novērtēt, sasaistīt kopā.Šķiroties V. Kukuts piemetina, ka, redakcijas darbiniekus gaidot, nav paguvis mastā pacelt Latvijas karogu. Tas pie mājas plīvo valsts svētkos un citās svinību reizēs. Zinot, cik daudziem ir skeptiska attieksme pret valsts simboliku, vaicāju, kas viņam liek turēt godā karogu. «Kas man, strādnieka cilvēkam, darba pietiek, un iztikšana arī ir.»Vitālija tēvs pirms 50 gadiem no Baltkrievijas pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Kopš tā laika Svitene kļuvusi par Kukutu ģimenes mājām. Vitālijs kopā ar tēvu iekārtojis saimes dzīvesvietu, to pilnveidojusi jaunā paaudze ar izdomu un palīdzību. Tas ļauj vieglāk dzīvot un justies šajā pasaulē drošāk.Sviteniece Genovefa Lapsa uzteic Kukutu saimi par strādīgumu, ģimeniskumu un labestību.  UZZIŅAISvitenes pagasta zemnieku saimniecība «Mazdīķīši» apkopj 30 hektāru zemes, audzē ziemas kviešus un rapšus.Izmanto divus MTZ markas traktorus, kombainu «Jeņisej», firmas «Kverneland» arklu, «Waderstad» kompaktoru, «Amazones» minerālmēslu sējmašīnu, Polijā ražotu «Unia» sējmašīnu.