Tiecas saglabāt bērnu interesi par grāmatām

2010. gada 15. septembris 00:00

Nacionālais teātris 11. septembrī – Raiņa 145 gadu jubilejā – bija kļuvis par bērnu valstību. Kamēr rakstnieki, skolotāji un bibliotekāri Nacionālajā lasīšanas kongresā sprieda, kā veicināt interesi par grāmatām, bērni apmeklēja meistardarbnīcas, piedalījās konkursos, lasīja dzejoļus, sarunājās ar rakstniekiem. It nekas neliecināja par jaunākās paaudzes vienaldzību pret grāmatām.Bērnu lasīšanas veicināšanas pirmais kongress bija brīvi pieejams ikvienam interesentam, skaidro Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Freimane. Viņa atzīst: «Kongress bija ārkārtīgi labi sagatavots. Nozaru speciālisti sniedza saistošus ziņojumus, plašs viedokļu spektrs atklājās diskusijās. Bērnus, kuri ieradās no visiem reģioniem, gaidīja saturīgas un aizraujošas programmas.»Nacionālajā teātrī Sarmīte satika savas kolēģes – Rundāles pagasta bibliotekāres Aelitu Ramani, Intu Mihailovu, Ilzi Zvaigzni, vairākus Pilsrundāles vidusskolas audzēkņus, skolotājas Līgu Feldmani un Aiju Jurgelāni.Nopietns pamats bažāmKongresa saturu vērtē Sarmīte Freimane: «Beidzot tika uzdots pavisam konkrēts jautājums – kādēļ valsts kultūrpolitikā bērnu lasīšanas veicināšana netiek uzskatīta par prioritāti? Beidzamo gadu laikā ir nopietns pamats šādam vaicājumam, jo krasi samazināta skolu bibliotekāru amata likme, kā arī finansējums Latvijā vienīgajam, nu jau tradicionālajam lasīšanas veicināšanas projektam «Bērnu žūrija». Daudzās publiskajās bibliotēkās ārpus Rīgas trūkst naudas jaunu bērnu grāmatu iegādei. Par šīm problēmām diskutēja bibliotekāri, skolotāji, izdevēji.Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadā, par laimi, sarežģījumi nav jūtami, jo publiskās bibliotēkas saņem pašvaldību milzīgu atbalstu, bet tā nebūt nav visur. Es labi saprotu savu kolēģu un pedagogu bažas par to, ka visiem bērniem un skolēniem valstī nav nodrošināta līdzvērtīga literatūras pieejamība. Bērnībā nepietiekami apgūta lasītprasme atstāj sekas uz jauniešu turpmāko dzīvi – viņi neprot šķirot informāciju, ar grūtībām uztver lasītā saturu, nespēj domas izteikt rakstiski.»Trūkst atmiņas treniņuBērnu lasītprasmes pētījums, kas nesen tika veikts 45 valstīs, atklāj satraucošu tendenci. Latvija šajā jomā atrodas pēdējā vietā. Dzimtās valodas stundu skaits mācību programmās arvien samazinās, nav vienotu kritēriju ārpusklases ieteicamās literatūras izvēlē. Ja skolotājs 7. klases audzēkņiem uzdod analizēt A. Kamī romānu «Mēris», tā ir pilnīgi aplama izvēle. Bērni vēl nav nobrieduši tik sarežģītas literatūras uztverei, tādēļ, izņemot nepatiku pret grāmatu, cits rezultāts netiek panākts.Dzejoļu lasīšana un mācīšanās no galvas pirmsskolas un jaunākajā skolas vecumā ir ideāls atmiņas treniņš, taču mūsdienās šo metodi stundās tikpat kā neizmanto. Vēlāk jauniešiem rodas ļoti lielas grūtības iegaumēt un atcerēties pat īsus tekstus. Negatīvu iespaidu lasītprasmes attīstīšanā atstāj arī iedzīvotāju ekonomiskā migrācija. Ceļojot no vienas valsts uz citu, bērnu svešvalodu prasmes uzlabojas, bet dzimtā valoda saglabājas vien sadzīvē. Lasīšanas tradīciju zaudēšana ģimenēs ir saistīta ar daudziem faktoriem, tostarp – vecāku pārmērīgo aizņemtību.Viedoklis, ka zēni lasa ievērojami mazāk nekā meitenes, Sarmītei Freimanei šķiet pārspīlēts. Jaunākā skolas vecuma puikas – Bauskas bērnu bibliotēkas lietotāji – lasa daudz, bet ir svarīgi šo interesi saglabāt arī vēlāk.Nolūko oriģinālu idejuPilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane Nacionālajā lasīšanas kongresā ir nolūkojusi vairākas oriģinālas idejas: «Apbrīnu izraisīja burvju mākslinieku ģimenes Daces, Enriko Pecoli un viņu dēla Dantes uzstāšanās. Dace lasīja latviešu bērnu autoru darbus, izmantojot savas profesionālās prasmes. Katru stāstiņu viņa papildināja ar mazu triku. Brīnišķīga, absolūti oriģināla metode. Spriežot pēc zāles reakcijas, skatītāji pauda vienprātīgu sajūsmu.»Aelita domā, ka pārlieku dramatizēta tiek situācija bērnu grāmatu iepirkuma jomā publiskajās bibliotēkās. «Nākamajā dienā pēc kongresa teju visi interneta portāli jau bija publicējuši tekstus ar draudīgiem virsrakstiem, ka publiskās bibliotēkas nīkuļo un nevar nopirkt bērnu grāmatas. Vispirms vajadzētu konkretizēt, kuras un kāpēc. Vispārinājums, kas ir «paķerts» no plašāka konteksta, neatspoguļo situāciju katrā apdzīvotā vietā. Rundāles novada bibliotēku finansiālais nodrošinājums ir ļoti labs. Mums nekā netrūkst – arī jaunu grāmatu bērniem. Esmu pārliecināta, ka bibliotēku nodrošinājuma jautājumi vispirms ir jārisina ciešā kopdarbībā ar vietējām pašvaldībām,» spriež Aelita Ramane.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tiecas saglabāt bērnu interesi par grāmatām

Kategorijas