Nav viegli namu piepildīt ar saturu

2010. gada 27. septembris 00:00

Topošajā Bauskas amatniecības centrā 23. septembrī notika diskusija par jaunās iestādes saturu, darbības virzieniem un uzdevumiem.Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) direktore Benita Svareniece uz sarunu aicināja vēsturniekus, amatniecības un mākslas salonu vadītājas, novada pašvaldības, tūrisma nozares pārstāvjus un Bauskas vecpilsētas uzņēmējus.Amatniecības centrs, kas atrodas BJC ēkā, tiek veidots, piesaistot Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekta finansējumu. Remonts nama pirmā stāva korpusā jau ir pabeigts, iekārtotas darbnīcas un izstāžu telpas. Vienā darbojas BJC kokapstrādes pulciņa dalībnieki, otrā – keramiķi, bet trešajā – rokdarbnieki. Bērni un jaunieši nodarbības apmeklē pēcpusdienās, taču amatniecības centrs ir vieta, kurā prasmes apgūs vai papildinās arī pieaugušie.Speciālistu diskusijā tika izteikti vērtīgi ierosinājumi par centra darbības modeli un galvenajām funkcijām. Mākslas salona «Meistars Gothards» vadītāja Indra Liepa uzsvēra: «Iekams Bauskas vecpilsētā neatgriezīsies rosība, amatniecības centram nebūs nekādas jēgas. Pirms vairākiem gadiem mēs nodibinājām biedrību «Vecpilsēta», kuras mērķis bija pilsētas vēsturiskā centra svarīgāko funkciju atdzīvināšana. Vietējie uzņēmēji sāka atjaunot namus, tika atvērti veikaliņi, bet uzplaukuma periods izrādījās īss. Nu atkal ir pienācis laiks pilsētas vēsturiskajā centrā iedvest jaunu elpu.» Nosacīta romantika Uzņēmēja Solveiga Ikerte, kuras tautastērpu darbnīca atrodas vecpilsētā, ieteica izstrādāt amatniecības centra darbības striktu sistēmu, kā arī nodrošināt informācijas pieejamību ikvienam interesentam. Cilvēkiem ir jāzina, kādas darbnīcas un kad būs atvērtas, kādas izstādes, semināri centrā tiks organizēti. Šo domu atbalstīja arī Lauku sieviešu apvienības vadītāja Raimonda Ribikauska: «Centram jākļūst par mājvietu ne vien Bauskas, bet arī lauku amatniekiem, lai visi meistari varētu demonstrēt prasmes un veidot jaunus kontaktus. Nākamā gada norišu grafiku jāsāk veidot jau tagad, lai amatnieki varētu iepriekš plānot savas aktivitātes.»Individuālā amatniecības uzņēmuma «Liepiņa» vadītāja Velga Katkeviča ieteica reizi mēnesī amatniecības centra pagalmiņā rīkot pašlaik ļoti populāro zaļo tirdziņu. Viņa gan sacīja, ka pagalms neizskatās pievilcīgs, jo tajā atrodas privātpersonai piederoša vēsturiska nama grausts, taču ir jāvienojas ar ēkas saimnieku un kopīgi jāmeklē risinājums. «Visos tūrisma ceļvežos Bauska tiek raksturota kā maza, romantiska pilsētiņa. Kur jūs redzat romantiku, ja nami pārvēršas par graustiem un vecpilsētā trūkst pat kārtīgas sabiedriskās tualetes?» retoriski jautā Velga. Kas strādās brīvdienās? Uzņēmējai oponēja Bauskas tūrisma informācijas centra direktore Inese Turkupole-Zilpure, precizējot, ka sabiedriskā tualete kopš vasaras darbojas Pasta ielā. Viņa neatbalstīja ideju par zaļā tirdziņa ierīkošanu amatniecības centra pagalmā, jo Rātslaukums esot daudz piemērotāka vieta. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģiona inspektores Mārītes Putniņas ieteiktais modelis ir mazas, atvērtas amatnieku darbnīciņas, kurās apmeklētāji var vērot procesu un iegādāties meistaru darinājumus. «Lai to īstenotu, jādomā par jauniem finansējuma avotiem, jo pārrobežu projekta līdzekļi paredzēti tikai amatniecības centra ēkas renovācijai un aprīkojuma iegādei. Tāpat būtu skaidri jāzina, kā nodrošināt darbnīcu pieejamību sestdienās un svētdienās. Nav prātīgi paļauties uz dažiem entuziastiem, kas piekristu brīvdienās strādāt bez atalgojuma. Jābūt nopietnai motivācijai un līdzekļiem,» domā inspektore.Atrast savu vietu Latvijā ir aptuveni 40 amatniecības centru. Daži, piemēram, Ventspils, Ludzas, Līvānu amatu māja, jau kļuvuši par etalonu, jo pilnībā attaisno galvenās funkcijas. Jauniem centriem nebūs viegli atrast savu vietu. Diskusijā šo jautājumu aktualizēja individuālā uzņēmuma «Bauskas tūrists» vadītāja Veronika Puķe, sacīdama: «Kas Bauskas amatniecības centru atšķirs no daudziem līdzīgiem? Vēsturniekiem vajadzētu noskaidrot, kādi amati senatnē bija raksturīgi mūsu pilsētai, jācenšas tos popularizēt.» Netradicionālus pilsētas tēla veidošanas variantus ieteica vēsturnieks, Rīgas Motormuzeja Bauskas lauksaimniecības mašīnu ekspozīcijas darbinieks Māris Bērziņš. Diskusijas dalībnieki vienojās atkal tikties un turpināt «prāta vētru», jo amatniecības centra koncepcija jāizstrādā līdz šī gada beigām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nav viegli namu piepildīt ar saturu

Kategorijas