Dūmu un uguns apgleznotie trauki

2010. gada 29. septembris 00:00

Kamēr citi gudro, kā piepildīt ar saturu Bauskas amatniecības centru, Ikertu ģimene savā «Baltajā mājā» Rundāles novadā to jau ir izdarījusi. Daudzu rundāliešu un ciemiņu klātbūtnē pagājušās nedēļas nogalē notika jaunā keramikas cepļa iekuršanas rituāls.Bērni un pieaugušie, kuri mākslinieces Lauras Ikertes vadībā pirmo reizi veidoja māla traukus, varēja sekot līdzi priekšmetu brīnumainajām pārvērtībām plus 1100 grādu karstumā. Pēc ilgās gaidīšanas no krāsns tika izņemti dūmakaini podi, šķīvji, krūzītes un sīkplastika. Daži – ar sudrabainu mirdzumu, bet citi – tumši kā nakts. Tā ir svēpētā jeb melnā keramika – vissenākā tehnika, kad apdedzināšanā netiek lietotas glazūras. Pēc izņemšanas no cepļa traukiem ļauj atdzist un tad virsmu ieeļļo, lai tonis kļūtu dziļāks un noturīgāks.Ceplis «Baltās mājas» pagalmā tika būvēts izcilā Latgales keramiķa Evalda Vasilevska vadībā. Viņš vadīja arī cepļa iekuršanas rituālu un atzina, ka pirmais mēģinājums izrādījies ļoti veiksmīgs. Ikertu ģimene, kurā ar amatniecību aizraujas visi, šogad iesaistījās Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības (ELFLA) projektā «Tautas amatu darbnīcas izveidošana». Stāsta projekta autore Solveiga Ikerte: «Aktivitātes ir vērstas uz vietējo iedzīvotāju interesēm, radot labvēlīgu vidi dažādu amatu prasmju apguvei un tālākizglītībai. Ikviens var atnākt un šogad iekārtotajā darbnīcā veidot traukus. Fonda finansējums ir paredzēts celtniecībai, rekonstrukcijai un pamatlīdzekļu iegādei. Nu mums ir viss nepieciešamais, lai keramikas amatu varētu mācīties ikviens, kuram par to ir interese.» Palīgi un asistentiGrafiķe un restauratore Laura Ikerte māla veidošanas prasmes pirms vairākiem gadiem sāka apgūt Evalda Vasilevska plenēros, kas regulāri notiek Dāviņu pagasta Bruknas muižā. Tur viņš un kolēģi savulaik uzbūvēja Zemgalē pirmo cepli. Keramikas plenēros piedalās Latgales, Zemgales, Kurzemes mākslinieki, studenti un Bruknas Kalna svētību kopienas iedzīvotāji. Kopiena specializējas ar atkarībām saistītu cilvēku rehabilitācijā. Māla veidošana ir viena no mākslas terapijas metodēm.Evalds Vasilevskis kopā ar citiem Latgales keramiķiem Latvijā un Baltkrievijā ir uzbūvējis daudzus cepļus. Tie atrodas Krāslavā, Daugavpilī, Rēzeknes novadā, Līvānos, Vitebskā. «Dažos sarīkojumos Jelgavas pils parkā esam speciāli būvējuši cepli, kas vēlāk tiek demontēts. Mācām apmeklētājiem veidot traukus, demonstrējam apdedzināšanas metodi,» skaidro Evalda Vasilevska palīgs un domubiedrs Staņislavs Viļums.Meistara asistente cepļa izmēģināšanas rituālā bija arī Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas studente Linda Romanovska. «Vēl mācījos Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļā, kad praksē nokļuvu pie Evalda Vasilevska. Tur es pilnībā «ieniru» procesā un atskārtu, ka manas teorētiskās zināšanas ir gaužām virspusējas. Strādāt tāda meistara vadībā ir liela laime. Kopš tā laika katru vasaru braucu pie sava skolotāja uz Latgali,» teic Linda.Māla veidošanas iedvesmaRīdziniece Indra Orleja vasarā piedalījās Lauras Ikertes rīkotajā radošajā nometnē Rundālē un kopā ar meitiņu sāka veidot māla traukus. Drīz vien abas saprata, ka keramika ir kļuvusi par jaunu aizraušanos. Šoruden pirmo reizi tautas tradicionālo amatu jomu iepazina Pilsrundāles vidusskolas skolotāja Irēna Saltā. Viņa atzīst: «Man ir noteikts mērķis, kālab pievērsos veidošanai. Kad Laurai Ikertei ir brīvs laiks, mēs sazināmies un uz pāris stundām atnāku pie viņas uz darbnīcu. Pamatiemaņas jau esmu apguvusi. Zinu arī to, ka neveidošu milzīgus podus, jo man patīk nelieli priekšmeti. Nekad nebiju redzējusi, kā ceplis tiek sagatavots trauku apdedzināšanai. Viss ir tik aizraujoši un interesanti!»Lai necils māla pods karstumā pārvērstos par skaistu trauku, ir nepieciešama gandrīz diennakts. Cepli kurina ar priežu malku. Kad tas iesilis, ļoti uzmanīgi citu virs cita novieto gatavos priekšmetus. Tiem ir cieši jāpieguļ citam pie cita. Visbeidzot traukus pārsedz ar lauskām. Temperatūras mērīšanai krāsns mutē nekādas ierīces netiek izmantotas – tikai meistara pieredze un intuīcija. Pēc maksimālā karstuma sasniegšanas kurtuvi stingri aiztaisa ciet, bet visas cepļa spraudziņas aizmūrē ar samitrinātiem māliem. Apmēram pēc 12 stun-dām apdedzināšanas process ir galā. Cepļa atvēršanas brīdis ir gluži kā piedzimšanas brīnums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dūmu un uguns apgleznotie trauki

Kategorijas