Nesamierinās ar netaisnību

2010. gada 1. oktobris 00:00

65 gadu jubileja Dzintrai Bračkai.Bārbeliete Dzintra Bračka saka: «Kad darbu kļuvis nedaudz mazāk, vairāk varu pievērsties ģeogrāfijai, vēsturei, politikai un citām lietām.» Lai gan tagad, kad ir iestājies pensijas vecums un dienas ritms vairs nav pielāgots konkrētam darba laikam, tas nenozīmējot, ka dzīve apstājusies. «Patiesībā laiks paskrien nemanot. Noteikti ātrāk nekā tad, kad vēl strādāju,» secina jubilāre.Iegūst drosmi«Visu savu darba mūžu saistu ar agronomiju. Patiesībā es biju pēdējā galvenā agronome kādreizējā Bārbeles kolhozā,» uzsver Dzintra. Izņēmums ir partijas sekretāres amats, kurā jubilāre nostrādājusi trīs gadus. «Nav man, ko sliktu teikt par to laiku, jo šeit, laukos, nekāda lielā politika netika «bīdīta». Piemēram, manos darba pienākumos ietilpa būt klāt bērēs, sekot līdzi, vai ģimenes rūpējas par saviem bērniem, vai bija jāķersta alkoholiķi,» stāsta bārbeliete.Galvenais, ko viņa šajā laikā ieguvusi, esot drosme runāt cilvēku priekšā un sacelties pret netaisnību. Tā lielā mērā noderējusi cīņā pret vietējiem ļaudīm tik zināmo Bārbeles pamatskolas ēkas privatizācijas lietu. Visiem tiem, kas vēlas pret kaut ko iestāties, gaviļniece iesaka pastudēt likumus: «Ejot protestēt, vienā rokā jātur Civillikums, otrā Krimināllikums, bet uz kājām jātur Latviešu valodas terminoloģijas vārdnīca.»Par izvēli negaužasLai gan interesei par vēsturi un ģeogrāfiju nav bijis lemts kļūt par noteicošo profesijas izvēlē, jo padsmit gadu vecumā vēl grūti pieņemt patstāvīgus lēmumus, par tēva ieteikumu – agronoma profesijas apgūšanu – Dzintra negaužas. «Patiesībā es sevi nemaz nevarētu iedomāties vēstures skolotājas amatā. Pietiek vien jau ar to, ka redzu, kā mana meita cīnās ar šo profesiju.»Bārbelietei vienmēr tuvs bijis arī sports. To izdevies labi apvienot ar mācībām Saulaines tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. «Toreiz spēlēju basketbolu. Mans augums to ļāva. Vissavienības sacensībās Odesā no 16 komandām izcīnījām astoto vietu,» lepojas Dzintra. Patlaban jubilāre priekšroku dodot dažādām sporta pārraidēm satelīttelevīzijā. «Esmu biatlona un vieglatlētikas fane,» teic gaviļniece.Izzina pasauliSkatīti tiek arī vēstures kanāli. Tajos gaviļniece smēlusies ne mazums gudrību. «Tik tikko uzzināju, kāpēc Padomju savienība apguva jaunas lauksaimniecības platības vietās, kur nekas būtībā nevarēja izaugt. Izrādās, ka zem tā visa slēpās kosmodromu būvēšana. Tad vēl cenšos izprast, kā cilvēki varēja pielūgt šos divus «dievus» – Ļeņinu un Staļinu.» Protams, ikdiena bārbelietei nesastāv tikai no televīzijas pārraidēm, bet arī no dārza darbiem. Dzintra labprāt dalās pieredzē un ar padomiem vai pat ziedo pa kādam dārzenītim tiem, kam to nav. Taču, kā atklāj gaviļniece, visam ir savas robežas. «Nekādi nesaprotu to jauno paaudzi, kas atnāk dzīvot uz laukiem un neko neaudzē, netur pat gotiņu savām vajadzībām. Vienīgais, ko māk darīt, – lūgt pabalstu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nesamierinās ar netaisnību

Kategorijas