«Pumas lēciens» pārplēš ziepju burbuli

2010. gada 4. oktobris 00:00

Par dzīvi vieglāk ir runāt dzimtajā valodā, tāpēc Budapeštā «Bauskas Dzīve» meklēja kontaktus ar Ungārijas latviešiem. Sarunai piekrita jauns puisis – Kornēls Andzans Baloghs, dzimis Rīgā, bet Ungārijā dzīvo kopš triju mēnešu vecuma. Viņa mamma ir latviete, tēvs ungārs.Budapeštas Corvinus universitātē Kornēls Andzans Baloghs 17. septembrī ieguva maģistra grādu ekonomikā un starptautiskajās attiecībās. Viņš ir papildinājies arī Aberdīnas universitātē Lielbritānijā, apmaiņas programmā gadu studējis Britu Kolumbijas universitātē Kanādā, mācījies Seviļas universitātē Spānijā. Kā izmantojat savas zināšanas?– Strādāju Reģionālajā enerģētikas izpētes centrā, nodarbojamies ar enerģētikas tirgu, cenām, to regulāciju. Zinu ungāru, latviešu, krievu, angļu un spāņu valodu, man ir laba izglītība, un mācos joprojām. Vairumam ungāru tas diemžēl nav raksturīgi. Jūsu skatījums uz krīzi Latvijā un Ungārijā?– Latvijā krīze cilvēkiem saistās ar aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas, ko vajadzēja ņemt valsts budžeta deficīta segšanai, turpinot samazināt izdevumus. Ungārija pirmoreiz no Starptautiskā Valūtas fonda aizņēmās 1982. gadā, bet 90. gados šo parādu dzēsa. Krīzes klātbūtne ir jūtama jau 20 gadu, tāpēc ka nav veiktas vajadzīgās reformas. No 2002. līdz 2006. gadam valdība, piemēram, par 50 procentiem paaugstināja algas valsts sektorā strādājošajiem. 2006. gadā Ungārijā bija 13. alga un arī 13. pensija. Kaut ko tādu Latvijā, šķiet, atceras tikai no padomju laikiem. «Ungārijas pumas lēciens» – tā mēdza raksturot ekonomikas izaug-smi mūsu valstī. Šis ziepju burbulis pārsprāga pēc parlamenta vēlēšanām 2006. gadā, kad atklājās – valsts kase ir tukša. Ekonomisti par to brīdināja jau iepriekš, bet valdības propaganda īstenību slēpa. Gadu gadiem sociālās izmaksas augušas straujāk nekā ieņēmumi valsts budžetā. Pieminējāt sociālo atbalstu, Latvijā pēdējā gada laikā tāds ir tikai trūcīgām un mazturīgām personām. – Ungārijā sociālā aizsardzība vienmēr ir bijusi lielāka nekā Latvijā. Bērnu pabalsti ir diezgan labi un vienādi gan turīgām, gan trūcīgām ģimenēm. Bieži visa ģimene iztiek tikai no bērnu pabalstiem, nemeklē darbu. Austrumungārijā tā ir ļoti liela problēma. Vecāki, kuriem pašiem nav izglītības, profesijas, rada bērnus, kurus nespēs izskolot, viņi atkārtos to pašu dzīvi. Tas ir strupceļš – arvien vairāk ir to, kuriem vajadzīgs sociālais atbalsts, nekā strādājošo nodokļu maksātāju.Pensionēšanās vecums Ungārijā ir 62 gadi gan sievietēm, gan vīriešiem. Taču krietns skaits cilvēku pensionējas jau 40 gadu vecumā. Vajadzēja tikai aiziet pie ārsta, kas apliecināja darbaspēju zudumu. Vēl nesen to izmantoja tie, kuri zaudēja darbu. Vidējā pensija ir augstāka nekā Latvijā, zemākās – 42 000 forintu (ap 150 eiro) – ir invalīdu pensijas. Vai ungāri arī aizbrauc no valsts, meklējot darbu citur? – Tā gluži nav, jo vairums ungāru zina tikai savu dzimto valodu. Tas ir nopietns šķērslis. Turklāt bezdarbs šeit nav tik liels kā Latvijā. Pats pirmoreiz uz ārzemēm aizbraucu 2005. gadā, kad Anglijā studēju un vienlaikus piepelnījos, strādājot restorānu virtuvē, bāros. Kur redzat iespēju Ungārijai tikt ārā no krīzes? – Ja es to zinātu, būtu valdībā. Salīdzinājumā ar Latviju Ungārijai tomēr ir savas priekšrocības. Valstī ir desmit miljoni iedzīvotāju, tautieši dzīvo arī apkārtējās kaimiņvalstīs. Ja vien ir darbs, viņi brauc uz Ungāriju strādāt. Tas ir lēts darbaspēks. Jauni investori pašlaik Ungārijā gan neienāk, jāpriecājas par tiem, kuri turpina ieguldīt mašīnbūvē, alumīnija, riepu ražošanā, izejvielu apstrādē. Kā ir ar ēnu ekonomiku un korupciju Ungārijā? – Latvijā vismaz ir KNAB, kas laiku pa laikam kādu amatpersonu aizved roku dzelžos. Ungārijā tā nav. Vai arī Ungārijā apvieno skolas un slēdz slimnīcas? – Ar skolām ir līdzīgi kā Latvijā, bet veselības aprūpes reformu valdībai neizdevās veikt. Tiesa gan, ir ieviesta veselības obligātā apdrošināšana. Veselības aprūpe ir bez maksas, mediķiem algas ir mazas, tāpēc lielākoties pie ārsta nākas iet «ar aploksni».Ja nolemtu dibināt ģimeni, vai ņemtu kredītu, lai nopirktu dzīvokli?– Pašlaik tas nav aktuāli. Man ir laba alga, dzīvokļa pirkšanai naudu varētu sakrāt piecos gados, tāpēc kredīts man būtu pēdējā izvēle. Draugi Latvijā ir apprecējušies jau 20 – 25 gadu vecumā. Ungārijā ģimeni veido ap to laiku, kad beidz studijas, bet bērnus plāno vēl pēc pieciem gadiem. Tas raksturo atbildību par dzīvi, jo attieksme pret ģimeni šeit ir ļoti nopietna.P. S. Lappuse tapusi ar Eiroparlamenta EPP grupas atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Pumas lēciens» pārplēš ziepju burbuli

Kategorijas