Var pārtapt par valsts ģimnāziju

2010. gada 22. oktobris 00:00

Bauskas 1. vidusskolas pedagogu vairākums ar neizpratni, bažām, pat striktu noliegumu uztvēra informāciju par iespējamo mācību iestādes pārveidošanu par valsts ģimnāziju.20. oktobrī uz sarunu ar skolotājiem bija ieradies novada domes deputāts Raitis Ābelnieks un Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe. Par juridiskajiem aspektiem, kā vienas Bauskas 1. vidusskolas vietā varētu tikt izveidotas divas izglītības iestādes – valsts ģimnāzija un pamatskola – stāstīja novada domes juridiskās nodaļas vadītājs Modris Mākulēns.A. Spriņķe sacīja, ka mācību rezultāti, skolā īstenotās izglītības programmas un citi nosacījumi atbilst prasībām, kas nepieciešamas valsts ģimnāzijas izveidei. Neformālās sarunās ar Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonām arī saņemts atbalsts šādai iecerei. A. Spriņ-ķe informēja par vecāku vidū veikto aptauju. Teju 300 saņemtajās anketās ap 80 procentu vecāku pozitīvi vērtē iespēju uz Bauskas 1. vidusskolas bāzes veidot valsts ģimnāziju. Tagad pedagogu kolektīvam nepieciešams izrādīt iniciatīvu, lai sāktu ģimnāzijas izveidi. Sarukšot audzēkņu skaitsVairāk nekā stundu ilgajā sarunā arvien skaidrāk iezīmējās pedagogu noliegums ģimnāzijas idejai. Iebilsts tika par vecāku anketās pausto viedokļu objektivitāti, skolotāju vidū valdīja neizpratne par divu izglītības iestāžu izveides principiem uz pašreizējās Bauskas 1. vidusskolas bāzes. Pedagogus satrauc iespējamā skolēnu aizplūšana no mācību iestādes.«Tagad pie mums nāk dažādi skolēni, arī ar ļoti vāju zināšanu līmeni. Pedagogi cenšas, un pamatzināšanu līmeni skolēni sasniedz. Ģimnāzijā bērnus ar vājākām zināšanām mēs nevarēsim pieņemt, viņi aizies uz citām skolām. Skolēnu skaits saruks, skolotājiem nebūs darba. Šajos apstākļos iespēja zaudēt darbu satrauc ikvienu,» skaidroja skolotāja Irēna Slesare-Koluža. Nepietiek informācijasVairums pedagogu apgalvoja, ka joprojām viņiem, arī daudziem vecākiem nav skaidrs, kāpēc ģimnāzija nepieciešama, ko tā dos pedagogiem, ko skolēniem. Iestājoties augstskolā, ģimnāzijas beidzējiem nav nekādu priekšrocību. Krīzes apstākļos jebkura reorganizācija – tie ir tikai papildu izdevumi. Līdz galam neskaidrs palika jautājums, kā vienā ēkā funkcionēs divas iestādes, kā sastrādāsies divi direktori, pēc kāda principa viņi tiks izraudzīti. Skolotāji šaubījās, vai tiešām ģimnāzijas pedagogi saņems valsts noteiktās desmit procentu piemaksas pie algas.Sarunas noslēgumā izskanēja atziņa, ka pedagogi vēlreiz pārrunās pilsētas 1. vidusskolas turpmāko attīstības modeli, tostarp par ģimnāzijas un otras atsevišķas izglītības iestādes izveidi. Skolotāja Ināra Graudiņa «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka situācija nav vērtējama viennozīmīgi: «Skolotāji principā ir par ģimnāzijas ideju. Mēs esam par to, lai skolēni iegūtu vēl kvalitatīvāku izglītību. Tomēr ir tik daudz neskaidrību, skolotājos valda neziņa, arī satraukums par varbūtējo darba zaudēšanu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Var pārtapt par valsts ģimnāziju

Kategorijas