Vārdadiena pie kazām

2010. gada 5. novembris 00:00

Ceļosim! Tūrisma jomā nokļūst ar kaimiņienes svētību.Rudgalvaina kaza ar nokarenām ausīm ļaujas glāstiem kā kaķēns. Bērni aiz sajūsmas spiedz, bet vecāki riņķo apkārt, lai fotoobjektīvā sagūstītu kadru. Zeltaina rudens gaisma ieķērusies pakalnos un «Jurgucu» korē. Esmu ieradusies ciemos pie Matīsa un Kristiānas Vaskiem Cesvaines novadā.Latvijas ceļojumu maršrutus visbiežāk veidoju pati, bet šoreiz Jaunpiebalgas un Cesvaines novadā pavadītā diena bija manas radinieces Ievas dāvana vārdadienā. Ieva strādā nacionālajā izglītības programmā «Iespējamā misija» un māca angļu valodu Jaunpiebalgas vidusskolas bērniem. Vidzemi viņa ir iepazinusi daudzos pārgājienos, bet pie Matīsa un Kristiānas vēl nebija paguvusi iegriezties. Kad rīta pusē esam aplūkojuši Jaunpiebalgas un Liezēres skaistākās vietas, Ieva mudina doties pie kazām. Priekšlikums mani izbrīna, jo mūsu nelielajā kompānijā, šķiet, nevienu neinteresē lopkopība. «Tas ir gluži kas cits. Nebūs nekādu sarunu par biznesu un mārketingu. Draugi, kas nesen viesojās tūrisma saimniecībā «Jurguci», bija neaprakstāmi priecīgi, tādēļ arī mums uz turieni jādodas,» apgalvo gide.Neparasta dāvanaIzrakstītu priekšautu apsējusi, pagalmā mūs sagaida Kristiāna. Tūdaļ piesteidzas arī Matīss, kurš apveltīts ar stāstnieka talantu un patiesa dabas mīļotāja attieksmi pret pasauli. Rīdzinieki Vaski pirms deviņiem gadiem «Jurgucus» nopirka kā brīvdienu māju. Viņiem pat prātā nenāca nodarboties ar tūrisma pakalpojumiem, kur nu vēl audzēt kazas. Matīss ir feldšeris. Rīgas P. Stradiņa 2. medicīnas skolu beigusi arī Kristiāna, kura vēlāk papildinājusi zināšanas skaistumkopšanā.Ilūzija par brīvdienu māju sašķobījās dienā pirms vairākiem gadiem, kad kaimiņiene jaunajiem rīdziniekiem uzdāvināja kazu. Tāpat vien – labu gribēdama, jo, viņasprāt, dzīve laukos bez kustonīša nav īsti pilnvērtīga. «Notika tas, kam visvairāk pretojāmies. Nekādus lopiņus negribējām ieviest – pat ne suni vai kaķi. Kad dāvinātajai kazai piedzima mazuļi, visi mūsu plāni radikāli mainījās. Pametām Rīgu un pārcēlāmies uz pastāvīgu dzīvi laukos. Sākām kopt bioloģiskās pļavas, par ko saņemam Eiropas naudiņu, nopirkām vistas, pīles, zosis, sakārtojām ezermalu un atjaunojām māju. Tagad «Jurguci» ir tūrisma saimniecība, ko īpaši iemīļojušas ģimenes ar bērniem,» stāsta Matīss.Basetam līdzīgs lopiņšAploks, kurā ganās rudas, miermīlīgas kazas ar nokarenām ausīm kā baseta šķirnes suņiem, ir apskates galvenais objekts, bet «Jurgucu» sētā vēl ir gana daudz citu dzīvu radību, ko bērni var apmīļot. Ganāmpulkam Matīss izvēlējās Būru šķirnes kazas, kas nav jāslauc, jo ir paredzētas gaļas ieguvei. Toties draudīga izskata spalvains āzis gan ir vietējais. Kazkopība nav ģimenes bizness, lai gan laiku pa laikam kāds lopiņš nokļūst uz miesnieka galda. No gaļas nelielā daudzumā tiek gatavoti konservi, ko «Jurgucos» piedāvā degustēšanai, bet kazas sieru lielos rituļos piegādā sadarbības partneris no kaimiņu pagasta, kurš specializējas kazu piena pārstrādē. Viņam pieder daudz lielāks ganāmpulks. UZZIŅAICesvaines novadā vēl var aplūkot:pēc ugunsgrēka atjaunoto Cesvaines pili – iespaidīgāko historisma (dažādu stilu sajaukums) ēku Latvijā,Cesvaines pilskalnu, kapenes, mākslas darbnīcu, luterāņu baznīcu,zemnieku saimniecības «Sveķi» trušu dārzu, tas atrodas Bērzaunes pagastā,Bērzaunes pagasta zemnieku saimniecību «Līvi», kas specializējas kazu piena produktu ražošanā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vārdadiena pie kazām

Kategorijas