Sabiedrības grupu saskarsmes lauks

2010. gada 10. novembris 00:00

Latvijas publiskās bibliotēkas, tāpat kā Rīga, vēl nav gatavas, pavisam nopietni apgalvo Jānis Turlajs. Viņš ir Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs. Lietotājiem šķiet, ka bibliotēkas ir gandrīz sasniegušas attīstības virsotni, bet nozares speciālisti domā citādi.Ar tehnoloģijām vien nepietiek Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas darbinieki pašlaik izstrādā Latvijas bibliotēku attīstības pamatnostādnes laika posmam no 2011. līdz 2015. gadam. Tā ir daļa no valsts kultūras politikas vadlīnijām, kas tika pieņemtas 2006. gadā. Dokumentā tagad ir nepieciešams precizēt bibliotēku stratēģiskos virzienus. Nozares prioritātes ir pēctecība, stabilitāte un līdzsvarota attīstība, skaidro Jānis Turlajs.Publisko bibliotēku automatizācija, apvienojot Eiropas Savienības, valsts budžeta un Geitsu fonda līdzekļus, valstī jau ir sekmīgi noslēgusies. Visās pašvaldību bibliotēkās ir jauni datori, programmatūra, platjoslas interneta pieslēgums. Jānis Turlajs uzskata: «Tie ir vienīgi darba instrumenti – rīki, lai paplašinātu piekļuvi informācijas resursiem. Ar tehnoloģijām vien mūsdienīgai, attīstītai kultūras iestādei nepietiek. Aizvien nozīmīgāka kļūst bibliotēku sociālā loma. Mēs nedrīkstam arī aizmirst, ka interese par grāmatām nekad nemirs, tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir lasītāju jaunas, lietpratīgas paaudzes veidošana. Ļoti liela nozīme ir bērnu lasīšanas veicināšanas programmām un projektiem, ko īsteno bibliotēkas.» Desmit reižu mazāk naudas Šogad finansējuma samazināšanas dēļ gandrīz tika apdraudēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra īstenotā programma «Bērnu žūrija». Situāciju raksturo centra direktore Silvija Tretjakova: «Programmai «Bērnu žūrija» 2010. gadā tika piešķirts desmit reižu mazāks finansējums nekā iepriekšējos gados. Kopējā summa bija tikai 5000 latu, bet projekta noslēguma stadijā tika saņemts vēl 4000 latu, lai palīdzētu bibliotēkām, kas nevarēja nopirkt vērtēšanai paredzēto bērnu grāmatu kolekciju. Tas gan neattiecas uz Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadu, kur problēmu atrisināja vietējās pašvaldības, no sava budžeta piešķirot līdzekļus bērnu grāmatu pirkšanai.» Saglabā vienotības garu Jānis Turlajs bibliotēkas dēvē par sabiedrības dažādu grupu saskarsmes lauku un ir pārliecināts, ka šo iestāžu sociālā funkcija nākotnē kļūs vēl spēcīgāka. Tas nozīmē, ka bibliotēkām ir jāmeklē sadarbības partneri, kas kļūtu par atbalstu dažādu papildfunkciju veikšanā.Bauskas un trīs kaimiņu novadu bibliotēkās tā jau ir realitāte. Iestādes sadarbojas ar tautas un kultūras namiem, vietējām skolām, pirmsskolas iestādēm, nevalstiskām organizācijām, uzņēmumiem, dažādu nozaru speciālistiem, kuri piedalās bibliotēku apmeklētāju izglītošanā un interešu grupu darbā. Tādējādi bibliotēkas tiek integrētas sabiedrības kopīgu problēmu risināšanā.«Mans individuālais priekšstats par Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku bibliotēkām ir visnotaļ pozitīvs. Profesionāli speciālisti strādā lielā saliedētībā, jo Bauskas Centrālajai bibliotēkai kā metodiskajam centram ir izdevies saglabāt vienotības garu par spīti administratīvām un politiskām pārmaiņām,» atklāj Jānis Turlajs. UZZIŅAILatvijā ir 2000 bibliotēku.Publiskās bibliotēkas no tām ir 837.Vairāk nekā 900 – skolu, augstskolu, zinātniskās, dažādu nozaru bibliotēkas.Bauskas novadā ir 19, Iecavas – sešas, Vecumnieku – desmit, Rundāles – piecas bibliotēkas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sabiedrības grupu saskarsmes lauks

Kategorijas