Komentāri: valsts svētku mēnesis

Patriotisku svētku laiks Latvijai ir novembris. Kā saprast vārdu ‘patriotisms’?Ar Latviju sirdī PAULIS VĪGANTS, organizācijas «Daugavas Vanagi Latvijā» Ceraukstes nodaļas vadītājs:Viedokļi par patriotisko audzināšanu izglītības darbinieku vidū atšķiras. Pedagogiem nav viegli runāt ar jauniešiem par notikumiem un laiku, ko neviens no viņiem nav piedzīvojis. Turklāt Latvijas vēsturē ir arī ļoti daudz neatbildētu jautājumu, tāpēc tiem, kuri izauguši padomijas laikos, pašiem savas valsts vēsture jāmācās no jauna. Manuprāt, patriotisma izpausme ir arī savas valodas atzīšana un lietošana. Latvijas valsts valoda mums nav tikai sazināšanās līdzeklis, bet arī mūsu pašapziņas, cieņas, nacionālās identitātes rādītājs. Ja nebūs valodas, nebūs arī tautas. Mums, latviešiem, sava valoda ir jāgodā, jākopj, jāattīra no rusicismiem un anglicismiem.Ceraukstes vīru ansambļa «Vecie zēni» dalībnieki ir lepni dziedāt latviešu karavīru dziesmas, leģionāru dziesmas, tautasdziesmas, kurās ir šī savas tautas, zemes mīlestības un piederības izjūta. Tāpēc ar prieku piedalos dažādos pasākumos, kur ar dziesmu varu paust savu patriotismu. Jauki, ja klausītāji to jūt, saprot un dzied līdzi, kas svētkos ir ļoti iederīgi. Kādu katrs no mums turēs Latviju savās domās, sirdīs, tāda tā būs. Gan mūsu darbos, gan svētku reizē. Mīlestību nevar sadalīt Irina Vasiļjeva, Bauskas 2. vidusskolas kristīgās ētikas skolotāja:Patriotismu es saprotu tā: dziļa, patiesa mīlestība pret savu dzimteni un tēvzemi. Mana dzimtene ir Latvija, bet tēvu zeme – Krievija. Manas patriotisma jūtas nav sadalāmas, es vienlīdz stipri mīlu abas zemes. Kristiešiem tāda nostāja ir labi saprotama, jo viņi apzinās, ka mūsu zemīte un arī visa pasaule pieder Dievam. Mēs esam Viņa līdzstrādnieki, kuru uzdevums ir godprātīgi pildīt savus pienākumus.Valstī tradīcijas ir svarīgas, pret tām jāizturas ar cieņu un pietāti. Tāda ir arī Lāčplēša diena un Latvijas valsts svētki 18. novembrī. Es nevaru atbildēt, vai cilvēki tos svin ar mīlestību sirdī vai uztver virspusēji.Bībelē ir rakstīts, ka visatļautība nogalina mīlestību. Tas diemžēl ir novērojams gan savstarpējās attiecībās, gan nostājā pret sabiedrībā svarīgiem jautājumiem. Mīlestības trūkums ir postošs. Tikai tad Latvija sagaidīs Dieva svētību, ja mēs pildīsim Viņa baušļus – mīlēsim Dievu, savus tuvākos, dabu, dzīvās radības un zemīti, kurā dzīvojam. Jāsakņojas ģimenē RAITIS ĀBELNIEKS, vēsturnieks, Bauskas novada domes deputāts:Patriotisms – tā ir Tēvzemes mīlestība. Sabiedrībā tā vienmēr ir bijusi un būs. Jautājums – tikai cik lielā mērā. Pieredze rāda, ka patriotisms palielinās valstij kritiskos brīžos, bet noplok tad, kad valsts pastāvēšana vairs netiek apdraudēta un cilvēki vairāk pievēršas savai individuālajai labklājībai.Patriotismam būtu jāsakņojas ģimenē. Vispirms vajadzētu lepoties ar tuviniekiem, ar savu dzimto vietu, pagastu, pilsētu vai novadu. Tēvzemes mīlestību mākslīgi nevar uzspiest, lai cik cēls būtu mērķis. Tas tikai var radīt pilnīgi pretēju reakciju. Nekādā gadījumā nevajadzētu skolās ieviest īpašas patriotiskās audzināšanas mācībstundas. Labāku rezultātu var panākt ar samērīgu nacionālās pašapziņas un Tēvzemes mīlestības devu vēstures un citu mācību priekšmetu stundās. Protams, Latvijas valsts svētku un atceres dienās vajag atkal un atkal atminēties pagājušo laiku notikumus. Bet tas jādara daudzveidīgi, lai katru gadu nenotiktu viens un tas pats. Jāņem vērā, ka laiki un paaudzes mainās, mūsdienu jaunieši katru informāciju izvērtē daudz kritiskāk.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»